Aptauja: 4 no 10 Latvijas iedzīvotājiem regulāri veic ieteicamās veselības pārbaudes

Aptauja: 4 no 10 Latvijas iedzīvotājiem regulāri veic ieteicamās veselības pārbaudes

Latvijā 37 % sabiedrības regulāri veic ieteicamās veselības pārbaudes, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Salīdzinot ar pagājušo gadu, par 3% pieaudzis to cilvēku skaits, kuri regulāri veic ieteicamās veselības pārbaudes – eksperti norāda, ka situācija uzlabojas, taču joprojām pārlieku daudzi cilvēki riskē ar savu veselību, vēršoties pie ārsta tikai tad, kad radušās veselības problēmas.

Ģimenes ārste un pediatre Ella Šatalova stāsta, ka, arī pēc pašas pieredzes spriežot, pamazām pieaug iedzīvotāju aktivitāte pārbaudīt veselības stāvokli, un, viņasprāt, liela nozīme ir dažādām sociālām kampaņām, kas rosina pārbaudīt gan vispārējo veselības stāvokli, gan arī, piemēram, holesterīna vai cukura līmeni asinīs. Ikvienam pacientam pie ģimenes ārsta uz vispārējo veselības pārbaudi ieteicams ierasties vienreiz gadā, un vajadzības gadījumā ģimenes ārsts izrakstīs arī nosūtījumus uz citām padziļinātākām pārbaudēm. Tomēr joprojām izplatīta tendence, ka pacienti pie ārsta vēršas tikai sūdzību gadījumā, izlaižot ikgadēji ieteicamo vispārējās veselības pārbaudi, pauž eksperte.

“Līdzīga situācija vēsturiski bijusi arī aptiekās, taču pēdējo gadu laikā tendences mainījušās – arvien biežāk cilvēki apmeklē aptieku, lai savlaicīgi un preventīvi parūpētos par veselību, nevis gaida brīdi, kad radušās dažādas saslimšanas, piemēram, novājinātas imūnsistēmas dēļ. Cilvēki nāk uz aptieku, lai izmērītu asinsspiedienu, noteiktu cukura un holesterīna līmeni, saņemtu farmaceita konsultāciju ar veselību un labsajūtu saistītos jautājumos, piemēram, arī lai noskaidrotu kādas regulārās veselības pārbaudes ieteicams veikt,” stāsta aptieku tīkla “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Sievietes apzinīgāk seko līdzi veselības stāvoklim

Ja sieviešu vidū ieteicamās veselības pārbaudes regulāri veic teju puse (47 %) sieviešu, tad vīriešu vidū tie ir tikai ceturtdaļa (26 %) jeb par 21 % mazāk, liecina aptaujas rezultāti.

Ģimenes ārste norāda, ka sievietes daudz biežāk nekā vīrieši pierakstās uz vizītēm vai vēršas pēc konsultācijas. “Jau esam pieraduši, ka sievas pie ārstiem atved vīrus vai dēlus. Vīrieši paši ļoti nelabprāt nāk, bieži ģimenes ārstiem pašiem nākas vīriešu kārtas pacientus “sadzīt rokā”,” pieredzē dalās E. Šatalova.

Jaunu cilvēku vidū veselību regulāri pārbauda katrs piektais

Jaunieši 18 – 24 gadu vecumā uz regulārām veselības pārbaudēm pie ārsta dodas visretāk – to dara vien katrs piektais (21 %). Tikmēr visbiežāk veselības stāvokli pārbauda vecāka gadagājuma cilvēki (55 – 74 gadu vecumā), kuru vidū pie mediķiem uz pārbaudēm regulāri dodas 44 %.

“Indeksa datos redzam, ka līdz ar vecumu pieaug arī veselības pārbaužu veikšanas regularitāte un biežums. Jauna cilvēka organisms efektīvāk tiek galā ar dažādām akūtām saslimšanām un hroniskas saslimšanas  novēro retāk, ar gadiem pieaug risks saslimt ar viena vai otra veida saslimšanām, turklāt risku ievērojami palielina neveselīga dzīvesveida paradumi. Tātad ar gadiem cilvēki spiesti biežāk apmeklēt ārstu, jo biežāk  ir novērojama kāda hroniska saslimšana. Tomēr jāatceras, ka arī jauniem cilvēkiem ieteicamas regulāras profilaktiskas pārbaudes pie ģimenes ārsta (pilna asins aina, asinsspiediena kontrole, konsultācija u.c.), lai samazinātu risku nākotnē saslimt ar kādu hronisku saslimšanu, kā arī jāvēršas pie ārsta, ja novērojamas kādas kaut vai šķietami nebūtiskas sūdzības. Diemžēl jāatzīst, ka arvien biežāk ar nopietnām saslimšanām mēdz saskarties arī jauni cilvēki,” stāsta “Mana Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.

Apgrūtinājums pacientiem – garas rindas pie ārstiem

Indeksa dati rāda, ka lauku apvidos dzīvojošo vidū regulāri veselību pārbauda 35 %, kamēr, piemēram, rīdzinieku vidū – 40 %. Tāpat pārbaužu biežumu ietekmē arī ienākumi – visaktīvāk uz pārbaudēm dodas iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem [1] (43 %). Tikmēr iedzīvotāju grupā ar zemiem ienākumiem [2] uz regulārām veselības pārbaudēm dodas katrs trešais (30 %).

E. Šatalova norāda, ka lielākais šķērslis pacientiem ir rindas – bieži pat uz pierakstu pie ģimenes ārsta jārēķinās ar gaidīšanu rindā, nemaz nerunājot par specifiskākām veselības pārbaudēm. Vēl apgrūtinošāka šī situācija ir laukos dzīvojošiem, jo ārstniecības iestāde ne vienmēr ir tuvu. Nereti šķērslis ir arī finanses, jo ne visas pārbaudes ir valsts apmaksātas. “Visvieglāk ir tad, kad pacientam ir iespēja ierasties uz bezmaksas pārbaudi konkrētā laikā un vietā. Citādi situācija ar rindām pie ārstiem, jāatzīst, ir diezgan skumja,” pauž ģimenes ārste.

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada aprīlī aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Šis ir trešais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss".



[1] 500 eiro un vairāk uz vienu ģimenes locekli

[2] no 210 līdz 299 eiro uz vienu ģimenes locekli

Jautā farmaceitam