Aptauja: Četri no desmit cilvēkiem nekad nav pārbaudījuši D vitamīna līmeni organismā

Aptauja: Četri no desmit cilvēkiem nekad nav pārbaudījuši D vitamīna līmeni organismā

Latvijas platuma grādos D vitamīns trūkst teju ikvienam, un tā deficīts var radīt nopietnu apdraudējumu veselībai. Turklāt bieži D vitamīna deficītam nav acīmredzamu simptomu, tāpēc mediķi reizi gadā iesaka pārbaudīt tā koncentrāciju asinīs. Taču neskatoties uz situācijas nopietnību, cilvēki ir pārāk vieglprātīgi – pēdējā gada laikā D vitamīna līmeni pārbaudījusi mazāk nekā puse iedzīvotāju jeb 38%, bet nekad šādu pārbaudi nav veikuši 42% Latvijas iedzīvotāju, noskaidrots aptieku tīkla Apotheka un pētījumu kompānijas Norstat Latvija veiktajā aptaujā*.

“D vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns un arī hormons, kas atbildīgs par dažādiem procesiem cilvēka organismā. Tas iedarbojas uz visiem ķermeņa audiem, bet vislielākā nozīme tam ir kaulu veselībā, jo tas atbild par kalcija un fosfora uzsūkšanos organismā. D vitamīnam ir būtiska ietekme uz imunitāti, ādas stāvokli un vispārējo pašsajūtu. Pētījumos pierādīts, ka pietiekošas D vitamīna rezerves mazina cukura diabēta un onkoloģisko saslimšanu risku. Taču jāņem vērā, ka ir arī pozitīvā ziņa – neskatoties uz joprojām nepietiekamo cilvēku aktivitāti, gadu laikā iedzīvotāji kļūst arvien izglītotāki un atbildīgāki pret savu veselību – šobrīd vairāk ir to cilvēku, kuri kaut reizi ir noteikuši savu D vitamīna līmeni (58%), nekā to, kuri to nekad nav pārbaudījuši,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

D vitamīna līmeni biežāk pārbauda sievietes – D vitamīna analīzes kaut reizi dzīvē veikušas 65% sieviešu un puse vīriešu (50%). Līdzīga proporcija saglabājusies arī to vidū, kuri D vitamīna analīzes veikuši pēdējā gada laikā – 43% sieviešu pret 31% vīriešu. Visaktīvākie šogad bijuši Kurzemes (43%), Pierīgas (41%) un Rīgas (38%) iedzīvotāji.

Kāpēc D vitamīna trūkums ir tik izplatīts Latvijā?

D vitamīna trūkums ir tik izteikts Latvijas platuma grādos, jo pamatā D vitamīns veidojas ultravioleto staru ietekmē, turklāt noteiktos apstākļos – kad saules staru krišanas leņķis ir vismaz 50 grādi jeb vasaras mēnešos, no maija sākuma līdz jūlija beigām, laika posmā no plkst. 10.00–13.00. Savukārt ziemas sezonā no saules gaismas D vitamīnu uzņemt nav iespējams.

“D vitamīnu nelielās devās iespējams uzņemt arī ar pārtiku, taču pārtikas produkti satur salīdzinoši maz D vitamīna. Piemēram, lai uzņemtu dienā nepieciešamo devu, katru dienu būtu jāapēd vismaz 200 g tunča eļļā vai jāizdzer piecas glāzes piena. Tāpēc ziemas sezonā visefektīvākais veids optimāla D vitamīna līmeņa uzturēšanai ir uztura bagātinātāji, izņemot situācijas, kad analīzes uzrādījušas kritiski zemu D vitamīna līmeni un ārsts nozīmējis medikamentus tā normalizēšanai,” papildina L. Zālīte.

Kādas ir D vitamīna deficīta riska grupas?

Pietiekošs D vitamīna līmenis organismā ir svarīgs visām vecuma grupām. Tas nepieciešams gan maziem bērniem augšanas periodā, jo ietekmē kaulu veselību, gan jaunajām māmiņām, kuras baro bērnu ar krūti. Tāpat tas vajadzīgs pieaugušajiem, lai izslēgtu osteoporozes risku un mugurkaula saslimšanas, kā arī senioriem, kas minimāli uzturas svaigā gaisā.

Svarīgi ielāgot, ka traucēta D vitamīna uzsūkšanās novērojama cilvēkiem ar paaugstinātu ķermeņa masu, jo tas rada risku, ka vitamīni nogulsnēsies taukaudos, kā arī cilvēkiem ar aknu un nieru problēmām, jo tās var traucēt D vitamīna pilnvērtīgu uzsūkšanos.

D vitamīna deficīta simptomi

D vitamīna trūkuma gadījumā simptomi bieži var nebūt manāmi. Taču par D vitamīna trūkumu tāpat var liecināt izteikts nogurums, nespēks, muskuļu vājums, miegainība, ādas stāvokļa pasliktināšanās, bieža slimošana, zobu stāvokļa pasliktināšanās.

*Pētījums veikts 2019. gada janvārī, aptaujājot reprezentatīvu respondentu skaitu.

Jautā farmaceitam