Eksperte: Miskastē izmesti vai klozetpodā noskaloti medikamenti ir tīša dabas piesārņošana

Eksperte: Miskastē izmesti vai klozetpodā noskaloti medikamenti ir tīša dabas piesārņošana

Ik gadu palielinās nodoto nederīgo medikamentu apjoms, tomēr vēl joprojām dabā nonāk dažādas vielas, kas kaitē videi un ilgtermiņā, veidojot “domino efektu”,  var negatīvi ietekmēt arī dzīvnieku un cilvēku veselību. Kuras zāles visbiežāk tiek nepareizi iznīcinātas? Un ko cilvēks var darīt, lai tīši nekaitētu videi? Zinātniskā institūta BIOR vadošā pētniece Iveta Pugajeva un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa stāsta, kādēļ medikamentus svarīgi nodot drošai utilizācijai, nevis izmest miskastē vai aizskalot klozetpodā.

Aktīvās farmaceitiskās vielas ir neatņemama veselības aprūpes sastāvdaļa, kas ļāvusi uzlabot vairākus dzīves kvalitātes aspektus. Tomēr nepareiza zāļu utilizācija var nodarīt kaitējumu kā cilvēkam, tā dabai. Zāļu aktīvās vielas, kas paredzētas cilvēku ārstēšanai, notekūdeņos pārsvarā nonāk divos veidos:

1) ar urīnu vai izkārnījumiem izdaloties no cilvēka organisma pēc zāļu lietošanas vai nu neizmainītā vai izmainītā veidā – kad cilvēka organismā zāļu aktīvās vielas tiek sašķeltas vai pārveidotas par citām vielām;

2) tīši piesārņojot dabu jeb nepareizi iznīcinot zāles, citiem vārdiem sakot, nolaižot tās klozetpodā vai izmetot atkritumu urnā.

“Jautājums par tīru vidi ik gadu kļūst arvien aktuālāks un var novērot, ka cilvēki arvien apzinīgāk un mērķtiecīgāk sāk šķirot atkritumus, turklāt uzmanību pievērš arī medikamentu pareizai uzglabāšanai un utilizācijai,” saka A. Ozoliņa. “Iemetot zāles podā vai miskastē, varētu šķist – prom no acīm un miers, bet patiesībā tādā veidā riskējam ar bumeranga efektu, jo tīša dabas piesārņošana agri vai vēlu atstās ietekmi arī uz pašu cilvēku. Tuvojoties “Lielajai Talkai”, aicinu sakārtot mājas aptieciņu, pārskatīt tās saturu un nederīgās – vecās vai bojātās – zāles nodot utilizācijai tuvākajā aptiekā. Tādā veidā iespējams, pirmkārt, pasargāt savu un ģimenes veselību un, otrkārt, samazināt kopējo vides piesārņojumu.”

Šī gada pirmajā ceturksnī Apotheka aptiekās cilvēki nodevuši vairāk nekā tonnu nederīgo medikamentu, savukārt 2020. gadā kopā tika nodotas 4,7 tonnas medikamentu, kas ir teju par ¼ vairāk nekā 2019. gadā, kad tika savāktas 3,6 tonnas zāļu.

Notekūdeņos visbiežāk nonāk pretsāpju un pretiekaisuma zāles

Vairumā gadījumu aktīvo farmaceitisko vielu klātbūtne apkārtējās vides paraugos ir neliela vai pat niecīga, kamēr dažu medikamentu daudzums notekūdeņos var sasniegt ievērojamu koncentrācijas līmeni. Rīgas pilsētas notekūdeņu analīzes atklāj, ka visbiežāk un vislielākajās koncentrācijās notekūdeņos ir sastopamas tādas vielas kā pretsāpju līdzeklis paracetamols (acetaminofēns), pretiekaisuma līdzeklis ibuprofēns, diabētiķu zāles metformins, pretepilepsijas līdzekļi gabapentīns un levetiracetāms, holesterīna daudzuma samazināšanai lietotās zāles rosuvastatīns, kā arī antihipertensīvais līdzeklis valsartāns, ko lieto pie paaugstināta asinsspiediena. No antibiotikām visbiežāk atrodamās aktīvās vielas ir ciprofloksacīns, azitromicīns, klaritromicīns un sulfametoksazols. Līdzīgi novērojumi ir arī citās Eiropas valstīs.

Kā pienācīgi utilizēt medikamentus?

Visās Apotheka aptiekās jau vairākus gadus iespējams bez maksas nodot nederīgos medikamentus. Iznīcināšanai var nodot visu veidu zāles – tabletes, ampulas, sīrupus un dažādus citus šķidrumus, krēmus u.tml. Pirms zāļu nodošanas tās jāizņem no ārējā iepakojuma – kartona kastītēm –, taču tās nav jāizņem no zāļu iepakojuma jeb blisteriem. Visi medikamenti jāsaliek maisiņā, un tas jāievieto speciāli nederīgajiem medikamentiem paredzētā kastē vai jāatdod aptiekas darbiniekam.

Aptieku saraksts un darba laiks apskatāms: https://www.apotheka.lv/aptiekas/