Laikā, kad gaisa temperatūra ir robežās no +10 līdz -10 grādiem pēc Celsija, veidojas ideāli apstākļi dažādu nevēlamu mikroorganismu izplatībai – tie ir dzīvotspējīgi pat vairākas dienas, turklāt šādā vidē aktīvi vairojas un izplatās. Kā pasargāt sevi un ģimeni no tiem, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
“Saaukstēšanās sezonā baktērijas un vīrusi ir ik uz soļa – tie izplatās pa gaisu un “dzīvo” uz dažādām virsmām gan publiskās vietās, piemēram, uz durvju rokturiem, trepju margām, gan mājās un darbā uz galda, telefona, planšetdatora, klaviatūras. Efektīvākais veids, kā nesaslimt, ir rūpīgi ievērot personīgo higiēnu. Tieši personīgā higiēna ir puse no uzvaras veselības saglabāšanā, jo tikai tā vīrusiem un baktērijām nerodas iespēja koncentrētā veidā nonākt organismā un izraisīt infekciju slimības,” stāsta farmaceite.
#1 Bieži mazgāt vai dezinficēt rokas
Regulāra roku mazgāšana, ne skalošana, ir primārais, par ko jādomā, lai izvairītos no nevēlamo mikroorganismu nokļūšanas organismā. Rokas jāmazgā siltā, tekošā ūdenī un ar ziepēm – tikai ar tīru ūdeni nebūs gana, jo tas nespēj iznīcināt nevēlamos “viesus”. Rokas ieteicams mazgāt aptuveni ik pēc 2–3 stundām, turklāt tas jādara rūpīgi, jāmazgā ne tikai plaukstas augšējo un apakšējo daļu, kā tas vairumā gadījumu ierasts, bet arī pirkstu starpas. Tāpat, lai parūpētos par higiēnu, var izmantot roku dezinfekcijas līdzekļus, ko var lietot vairākas reizes dienā. Gan ziepes, gan dezinfekcijas līdzekļi ir vajadzīgi vīrusu un baktēriju iznīcināšanai, taču nevajadzētu pārspīlēt un lietot tos pārlieku bieži, jo roku veselībai ilgtermiņā svarīgi saglabāt to dabīgo mikrofloru.
#2 Izvairīties no augšējo elpceļu aizskaršanas ar rokām
Aktīvākajā vīrusu izplatības laikā jāpiedomā arī pie roku kustībām. Apzināti ar tām nevajadzētu aizskart muti, acis, degunu un arī seju – no nemazgātām rokām, nemanot vīruss vai baktērija var tikt pārnesta uz augšējiem elpceļiem, kas ir tiešais kanāls, lai tie nokļūtu tālāk organismā un izraisītu saslimšanu. No elpceļu un sejas aizskaršanas jāizvairās arī tad, ja cilvēks jau ir saslimis, jo, pārnesot saslimšanas izrausītāju no vienas ķermeņa daļas uz citu, tie var izraisīt jaunas saslimšanas, piemēram, konjunktivītu.
#3 Sargāt deguna gļotādu
Dodoties uz publiskiem pasākumiem un vietām, kur apgrozās daudz cilvēku, ir slikti vēdinātas telpas, no saslimšanu izraisītājiem var izvairīties, profilaktiski lietojot dažādus aizsarglīdzekļus gelu jeb ziežu formās. Tiem ir antibakteriāla vai pretvīrusu iedarbība, kas iznīcina baktērijas un vīrusus, pirms tie nokļuvuši organismā. Aizsarglīdzekli jāuzziež plānā slānī uz deguna gļotādas un ādas tieši zem nāsīm, pirms dodaties publiskās vietās laikā, kad ir augsts saslimšanas risks.
#4 Lietot sejas masku
Ja nav iespējams izvairīties no kontakta ar saslimušiem cilvēkiem, kuri klepo, šķauda un pārnēsā infekcijas ierosinātājus, lieti noderēs sejas maska. Tāpat sejas maskas lietošana ieteicama situācijās, kad kādu no ģimenes locekļiem skārusi vīrusa infekcija, taču tādā gadījumā efektīvākā pieeja būs, ja sejas masku nēsās pats saslimušais, tādējādi aizturot vīrusa izplatību. Lietojot sejas masku, tā jāmaina pēc iespējas biežāk, vismaz 3–4 reizes dienā.
#5 Pasargā apkārtējos
A.Fleišmane stāsta, ka gadījumā, ja imūnsistēma tomēr nav bijusi pietiekami spēcīga un gadījies saslimt, stingri jāievēro klasiskos personīgās higiēnas noteikumus. Neaizmirst šķaudot ar elkoņa iekšpusi aizklāt muti, izmantot vienreizlietojamos kabatlakatiņus, kurus pēc lietošanas nekavējoties izmest ārā, nevis ielikt kabatā nākamajai reizei, izmantot atsevišķu dvieli, bieži mainīt gultasveļu, ēst un dzert tikai no saviem traukiem, kā arī pienācīgi uzkopt un vēdināt telpas.
