Veselības indekss: Pandēmijas laikā emocionāli vislabāk jūtas fiziski aktīvi cilvēki

Veselības indekss: Pandēmijas laikā emocionāli vislabāk jūtas fiziski aktīvi cilvēki

Kopš Covid-19 ierobežojumu stāšanās spēkā 60 % Latvijas iedzīvotāju ir pasliktinājusies emocionālā labsajūta, biežāk izjūtot tādas emocijas kā aizkaitināmība, nomāktība un raizes, liecina “Mana aptieka un Apotheka Veselības indekss” jaunākais pētījums. Pandēmijas laikā emocionāli visstabilāk ir jutušies tie cilvēki, kuri ikdienā veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu. Eksperti atgādina, ka piedzīvot dažādas emocijas, īpaši pandēmijas laikā, ir ne tikai normāli, bet arī nepieciešami, lai veiksmīgi mijiedarbotos ar citiem cilvēkiem.

No tiem, kuri regulāri nodarbojušies ar fiziskajām aktivitātēm, 48 % norādījuši, ka viņu emocionālā pašsajūta nav mainījusies, kamēr starp tiem, kuri ikdienā kopumā veic pārāk maz fizisko aktivitāšu, vien trešdaļa (28 %) nav novērojusi izmaiņas emocionālajā labsajūtā, bet 67 % tā ir nedaudz vai pat ievērojami pasliktinājusies. Pētījums iezīmē arī to, ka emocionālā pašsajūta biežāk pasliktinājusies sievietēm (63 %) nekā vīriešiem (57 %). Tam ir vairāki skaidrojumi – pirmkārt, sievietes retāk nekā vīrieši nodarbojas ar regulārām fiziskām aktivitātēm, attiecīgi 31 % pret 39 %, tāpat sievietes mēdz izjust hiperatbildību par visām dzīves jomām, kā arī viņas biežāk izrāda savas sajūtas, kamēr vīrieši piedzīvo tādas pašas emocijas, bet atklāj un izrāda tās retāk.

Pandēmijas laiks – kā brauciens emociju karuselī

Savukārt jautājumā par iedzīvotāju sajūtām pēdējo septiņu dienu laikā lielākā daļa apgalvo, ka jutušies galvenokārt priecīgi (89 %), taču pietiekami bieži arī noraizējušies (76 %), nomākti (56 %) un aizkaitināmi (52 %). Vispriecīgākie ir jutušies jaunieši no 18 līdz 24 gadiem un cilvēki ar augstāko izglītību, savukārt negatīvākas emocijas biežāk piedzīvojuši iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem un seniori, kā arī iedzīvotāji ar pamatizglītību un zemiem ienākumiem.

“Latviešiem jau vēsturiski ir pieņemts emocijas neizrādīt un par tām runāt atturīgi, tāpēc pētījuma rezultāti, no vienas puses, ir vērtējami atzinīgi, jo daudzi iedzīvotāji ir spējuši atpazīt savas emocijas un runāt par tām. Pandēmijas laikā, saskaroties ar daudziem izaicinājumiem, neziņu par nākotni un nemitīgi pielāgojoties jauniem ierobežojumiem, ir grūti sajust tikai prieku, tāpēc ir normāli, ka šajā laikā piedzīvojam arī negatīvas emocijas. Tomēr svarīgākais ir uzturēt možumu un pavaicāt pašam sev, kāpēc es jūtos tā, kā es jūtos, lai varētu laikus izķert tās emocijas, kas ir aizķērušās ilgāku laiku vai pat tiek piedzīvotas bez acīmredzama pamatojuma,” saka aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa. 

Emociju apspiešana var atmodināt arī snaudošas fiziskās kaites

Cilvēkiem ir dots tik plašs emociju spektrs vairāku iemeslu dēļ, taču galvenokārt tāpēc, lai palīdzētu sazināties ar apkārtējiem un lai zinātu, kā rīkoties svarīgās vai pat kritiskās situācijās. Piemēram, bailes cilvēkam palīdz izvairīties no bīstamām situācijām – kad redzam ātri tuvojamies automašīnu, tieši bailes ir tās, kas liek mums palēkties atpakaļ. Tāpat arī tādas negatīvas emocijas kā raizes, nomāktība un aizkaitināmība tiek piedzīvotas, lai no tām varētu mācīties un formēt savu tālāko pieredzi.

“Diemžēl liela daļa cilvēku, izjūtot nepatīkamas emocijas, nereti nevis tās ļauj sev izdzīvot vai meklē atbildes uz to, kas ir radījis konkrēto sajūtu, bet gan sāk meklēt kompensāciju. Visbiežāk izvēlētie kompensējošie mehānismi būs gan fiziskajai, gan emocionālajai veselībai kaitīgi, piemēram, pārmērīga saldumu ēšana, alkohola lietošana, sportisko aktivitāšu pārtraukšana un tamlīdzīgi. Savukārt, ja cilvēks regulāri piedzīvo spriedzi vai lielas bailes un problēma netiek risināta, pastāv lielāka iespējamība iedzīvoties sirds un asinsvadu slimībās, no ierindas var iziet endokrīnā sistēma, parādīties dažādas dermatoloģiskas problēmas, kā arī aktīvāka var kļūt kāda līdz šim snaudoša autoimūna problēma,” norāda ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons.

Fiziskās aktivitātes stiprina ne tikai ķermeni, bet arī prātu

Kā liecina pētījums, tad emocionāli vislabāk pandēmijas laikā ir jutušies tie cilvēki, kuri ikdienā veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, kas ir vienas no labākajām zālēm pret negatīvām emocijām un stresu. Turklāt sportošanas laikā smadzenēs izdalās laimes hormons endorfīns, kas ļauj cilvēkam justies ne tikai priecīgākam, bet arī vairo enerģiju – jo vairāk kustēsimies, jo vairāk varēsim izdarīt. “Fiziskās aktivitātes nereti tiek uztvertas kā pienākums vai pat nasta, taču aicinātu to uztvert kā atpūtu jeb brīvā laika pavadīšanas veidu, kas palīdz atslābināties, uzlabo garastāvokli un mazina stresu. Turklāt mūsdienās ir tik daudz iespēju izkustēties, ka ikviens var atrast tādu nodarbi, kas patīk un sagādā prieku – vienatnē, ar kādu pārī vai komandā. Iesācējiem, protams, var būt grūtāk sportošanu uzreiz uztvert kā atpūtu, taču pēc laika, kad ķermenis būs pieradis pie slodzes, būs uzlabojusies gan fiziskā, gan emocionālā veselība, tā patiešām var kļūt jau par patīkamu un neatņemamu dzīves sastāvdaļu,” piebilst A. Ozoliņa.