Īsumā par to, ko katrs vitamīns dara cilvēka organismā un kuros pārtikas produktos tos meklēt.
Konsultē Beāte Kaminska, farmaceite, Apotheka Jaunā Teika vadītāja
A vitamīns
Avots ir piena tauki (pilnpiens, krējums, sviests, trekni sieri), tomēr tas atrodas pienā tikai tad, ja govis uzturas ganībās vai saņem zaļbarību (karotīna avotu). Karotīns ir A provitamīns, kas tievās zarnas sienās pārveidojas par A vitamīnu. Galvenās rezerves atrodas aknās un nierēs. Lai karotīns un A vitamīns zarnās uzsūktos, ir nepieciešams vismaz minimāls tauku daudzums un žults klātbūtne. Karotīns ir atrodams visās augu zaļajās daļās (arī izžāvētās), dārzeņos, īpaši dzeltenajos un sarkanajos, kā arī augļos un ogās. Sevišķi daudz A vitamīna ir jūras zivju aknās.
A vitamīns palīdz uzturēt ādas un gļotādas veselību, kā arī redzi.
Kur meklēt: burkānos, spinātos, brokoļos, ķirbjos, pīlādžogās, aprikozēs, nierēs, olās, piena produktos, jūras zivju aknās u. c.
B vitamīns
Piedalās vielmaiņā kā fermentu sistēmu sastāvdaļa, kā arī regulē centrālās nervu sistēmas darbību, gremošanas orgānu darbību, veicina asinsrades procesus, piedalās nervu sistēmas un ādas vielmaiņas procesos. B vitamīnu grupa ir plaša, un katrs no vitamīniem veic citu funkciju, piemēram, B5 vitamīns jeb pantotēnskābe nodrošina audu normālu uzbūvi un funkciju, kā arī palielina ādas un gļotādas spēju pretoties infekcijai. B12 vitamīnam jeb kobalamīnam ir būtiska nozīme eritrocītu (sarkano asinsķermenīšu) jaunradē un nobriešanā kaulu smadzenēs, kopā ar folijskābi sekmē asinsreci. B3/PP vitamīns jeb nikotīnamīds nepieciešams normālai nervu sistēmas darbībai, zarnu peristaltikai, kā arī regulē perifēro asinsriti, paplašinādams sīkos asinsvadus un uzlabodams audu un orgānu apgādi ar asinīm, veicina brūču sadzīšanu.
B grupas vitamīnus sintezē ne tikai augi, bet arī mikrobi, piemēram, zarnu baktērijas.
Kur meklēt: graudaugos, raugā, gaļā, olas dzeltenumā, zivīs, piena produktos, zaļajos lapu salātos, mandelēs, dīgstos u. c.
C vitamīns
Aktīvi piedalās olbaltumvielu, ogļhidrātu vielmaiņā, pigmentācijas regulācijā, sekmē oksidācijas procesus vielmaiņā, pastiprina organisma spējas pretoties infekcijai, sekmē audu, arī saistaudu un kaulaudu veidošanos. C vitamīnam ir svarīga nozīme organisma kompensatorajos mehānismos, kas vērsti pret jebkādu kaitīgu aģentu iedarbību, nodrošina bojā gājušo audu atjaunošanos un izveseļošanos. Ja C vitamīns pievienots kosmētikā, tas balina ādu un cīnās ar pigmentācijas plankumiem, kā arī stimulē kolagēna sintēzi.
Kur meklēt: smiltsērkšķos, mežrozīšu paaugļos, sarkanā pipara pākstīs, dillēs, dārzeņu zaļajās lapās, citrusaugļos, pīlādžogās, skābenēs u. c.
D vitamīns
Ādā atrodas D provitamīns (sterīns), kas ultravioletā starojuma ietekmē veidojas par D vitamīnu. D vitamīns veicina augšanu, regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, sekmē kaulu un zobu normālu attīstību, kā arī uztur normālu muskuļu un imūnsistēmas darbību. D2 vitamīns jeb ergokalciferols nonāk organismā ar pārtiku – tas veidojas sēnēs un augos, kad tie pakļauti ultravioleto staru ietekmei, taču jāņem vērā, ka citus vitamīnus (A, B un C) tie noārda. D3 vitamīns jeb holekalceferols tiek sintezēts ādā ultravioletā starojuma ietekmē.
Kur meklēt: lasī, liellopu aknās, sardīnēs, olas dzeltenumā, avokado u. c.
E vitamīns
E vitamīns jeb tokoferols ir daudzu fermentu sistēmu sastāvdaļa, darbojas kā antioksidants. E vitamīnam ir liela nozīme muskuļu (arī sirds muskuļa) un saistaudu normālā attīstībā un funkcionēšanā. E vitamīns nepieciešams arī normālai dzimumdziederu darbībai. Trūkstot E vitamīnam, iet bojā muskuļaudi, rodas izmaiņas asinsvadu sieniņās, pieaug to caurlaidība. Viens no antioksidantiem, kas aizsargā šūnas no bojājumiem. Līdzīgi kā A vitamīns, tas aizsargā, nostiprina gļotādu un palīdz uzturēt labu ādas stāvokli.
Vērtīgākais E vitamīna avots ir kviešu dīgļu eļļa, daudz E vitamīna ir arī citās nerafinētās eļļās, taču to karsēšana (cepot uz pannas) iznīcina 50–90% E vitamīna.
Kur meklēt: nerafinētās augu eļļās (sojas, olīvu, saulespuķu, zemesriekstu, smiltsērkšķu), kāpostos, zaļajos zirnīšos, spinātos, pētersīļos u. c.
K vitamīns
Veicina normālu asins recēšanu, palīdz uzturēt kaulu veselību, stimulējot olbaltumvielas osteokalcīna ražošanu. K1 vitamīns jeb filohinons atrodas augos, savukārt K2 vitamīns jeb menahinons atrodas dzīvnieku valsts produktos. Sevišķi daudz K vitamīna ir zaļajās lapās; to sintezē arī zarnu baktērijas.
Kur meklēt: gaļā, aknās, brokoļos, kāpostos, pētersīļos u. c.
