Reklāmraksts
Līdz ar pavasara iestāšanos dabiski pieaug mūsu ikdienas aktivitāšu intensitāte un fiziskā slodze, vienlaikus būtiski palielinoties prasībām pret enerģijas rezervēm, organisma atjaunošanās spējām un imūnsistēmas darbību. Tomēr pēc ziemas perioda organisms ne vienmēr ir gatavs šādai dinamikai. Kā apzināti stiprināt organismu, lai sezonu uzsāktu ar maksimālu funkcionālo kapacitāti un jaudu, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane
„Ziemas sezonā līdztekus dažādām saslimšanām un vīrusu infekcijām, kas noslogo un vājina organismu, iedarbojas arī citi nelabvēlīgi faktori – ierobežotāks svaigu un pilnvērtīgu uzturvielu klāsts, samazināts fiziskās aktivitātes līmenis, kā arī zemāks emocionālais tonuss. Šādos apstākļos var veidoties mikroelementu un vitamīnu deficīts, pavājināties muskuļu funkcija un imūnās atbildes efektivitāte. Savukārt pavasarī, iestājoties siltākam laikam un strauji atsākot sporta, dārza vai citas fiziskās aktivitātes, organisms nereti nespēj pilnvērtīgi adaptēties pieaugošajai slodzei. Klīniski tas var izpausties kā pastiprināts nogurums, samazināta fiziskā izturība un paaugstināta uzņēmība pret saslimšanām. Tāpēc mērķtiecīga un savlaicīga organisma spēcināšana ir būtisks profilaktisks solis, kas palīdz mazināt pārslodzes risku un nodrošināt funkcionāli stabilu pāreju uz aktīvo sezonu,” stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Kādi ir svarīgākie vitamīni un minerālvielas aktīvai ikdienai?
Pirms intensīvāku fizisko aktivitāšu atsākšanas vitamīni un minerālvielas var būt nozīmīgs atbalsts organisma spēcināšanā, palīdzot atjaunot uzturvielu līdzsvaru un sagatavot ķermeni pieaugošai slodzei.
D vitamīns
D vitamīns ir nozīmīgs imūnsistēmas darbībai, kaulu, sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, kā arī normālai muskuļu funkcijai, ietekmējot fizisko izturību, spēku un atjaunošanos. Latvijas klimatiskajos apstākļos ziemas periodā saules gaismas nepietiek, lai nodrošinātu pietiekamu D vitamīna sintēzi, tāpēc pavasarī tā līmenis organismā bieži ir pazemināts. Lai veicinātu dabisku D vitamīna veidošanos, siltajā sezonā ieteicams ik dienu uzturēties saulē vismaz 20–30 minūtes, savukārt deficīta gadījumā nozīmīga var būt arī vitamīna uzņemšana papildus. Ilgstošs D vitamīna trūkums var palielināt nogurumu, samazināt muskuļu izturību un paaugstināt traumu risku, īpaši atsākot intensīvākas fiziskās aktivitātes.
B grupas vitamīni
B grupas vitamīni ir būtiski enerģijas ražošanai, nervu sistēmas darbībai un noguruma mazināšanai. Tie piedalās hemoglobīna sintēzē, muskuļaudu vielmaiņas procesos un normālu aknu funkciju uzturēšanā. Pieaugot fiziskajai slodzei, palielinās organisma vajadzība pēc B grupas vitamīniem, īpaši B1, B2 un B6. To deficīts var izpausties kā nespēks, koncentrēšanās grūtības un pazeminātas fiziskās un darba spējas, savukārt pietiekams līmenis palīdz nodrošināt efektīvu enerģijas ieguvi un labāku izturību.
C vitamīns
C vitamīns veicina imūno aizsardzību, kolagēna sintēzi un antioksidatīvo aizsardzību, vienlaikus piedaloties vairākos fiziskai slodzei nozīmīgos bioķīmiskos procesos. Paaugstinātas fiziskās slodzes un stresa apstākļos organisma vajadzība pēc C vitamīna palielinās. Pietiekams C vitamīna līmenis palīdz mazināt nogurumu, samazināt oksidatīvo stresu un iekaisuma reakcijas pēc fiziskas slodzes, kā arī veicina audu atjaunošanos un izturības saglabāšanu.
Cinks
Cinks ir nozīmīgs imūnās atbildes efektivitātei, audu atjaunošanai, matu un nagu veselībai un normālai vielmaiņas procesu norisei. Tas piedalās olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku vielmaiņā, kā arī veicina brūču dzīšanu un organisma atjaunošanos pēc slodzes. Cinka deficīts var palēnināt atjaunošanās procesus, pavājināt imunitāti un paaugstināt uzņēmību pret infekcijām. Tāpat cinks ietekmē hormonālo līdzsvaru, tostarp testosterona līmeni, kam ir būtiska nozīme muskuļaudu funkcijā un atjaunošanās procesos.
Magnijs
Magnijs ir būtisks nervu sistēmas un muskuļaudu darbībai, kā arī vielmaiņai un organisma spējai pielāgoties slodzei. Tas piedalās muskuļu kontrakcijā un nervu impulsu pārvadē, savukārt tā deficīts var izpausties kā muskuļu krampji, paaugstināts nogurums, aizkaitināmība un samazināta fiziskā izturība. Pietiekams magnija līmenis aktīvās sezonas sākumā veicina labāku atjaunošanos un palīdz mazināt pārslodzes risku.
„Ar daudzveidīgu un sabalansētu uzturu ir iespējams uzņemt lielāko daļu vajadzīgo vitamīnu un minerālvielu. Taču pie intensīvas fiziskās slodzes organisma vajadzības var ievērojami palielināties un var būt nepieciešami uztura bagātinātāji, piemēram, ja laboratorijas analīzēs ir konstatēts kādas uzturvielas deficīts. Lai nodrošinātu organismam nepieciešamās vielas, būtiski ir sekot līdzi savai pašsajūtai, konsultēties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu un vismaz reizi gadā veikt asins analīzes,” piebilst aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
UZTURA BAGĀTINĀTĀJI NEAIZSTĀJ PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU!
