Pavasara nogurums un svaigā gaisa saindēšanās

Pavasara nogurums ir kaut kas tāds, ko daudzi no mums apgalvo, ka izjūt agrā pavasarī pēc garā, tumšā ziemas perioda. Vai tas ir mīts vai realitāte? Ja šī parādība acīmredzami pastāv un parādās katru gadu tieši pavasarī, tad kas to izraisa? Līdz šim nav uzticamu pētījumu, kas būtu noteikuši šīs parādības cēloņus. Taču mēs noteikti zinām, kādi ir pavasara noguruma simptomi. Apskatīsim, kādi tie ir, kā ar tiem tikt galā un kā tas ir saistīts ar tā saukto svaigā gaisa saindēšanos.

Pavasara nogurums – mīts vai realitāte?

Ir maz cilvēku, kuri pēc garā ziemas perioda kādā agrā pavasara brīdī nebūtu izjutuši, ka ir neparasti noguruši vai apnikuši. Tautā runā, ka šīs sajūtas izmaiņas, kas parādās tieši pavasarī, sauc par pavasara nogurumu. Patiesībā zinātniskie pētījumi līdz šim nav spējuši pierādīt, ka šāda parādība patiešām pastāv, un tiek uzskatīts, ka tas ir saistīts ar kaut ko citu. Apskatīsim, kas varētu būt šīs izplatītās parādības cēlonis, kuras galvenie simptomi ir nogurums un spēku izsīkums un kā tas ir saistīts ar tā saukto svaigā gaisa saindēšanos.

Kādi ir bēdīgi slavenā pavasara noguruma simptomi?

• Apātija – flegmatisks stāvoklis un intereses trūkums par parasti saistošām aktivitātēm un pasākumiem.
• Paaugstināta miegainība – miegainība var parādīties jau pusdienlaikā, un arī vakara miega laiks var būt pārbīdījies uz agrāku.
• Nogurums – neparasts un ātri iestājošs nogurums gan garīgas, gan fiziskas slodzes laikā. 
• Noskaņojuma pazemināšanās vai garastāvokļa traucējumi – motivācijas trūkums un intereses zudums par apkārt notiekošo.
• Enerģijas trūkums – dažādu patīkamu aktivitāšu izvairīšanās enerģijas trūkuma dēļ.
• Vitamīnu trūkums – ja sūdzamies ārstam par nogurumu, ārsts, visticamāk, nozīmēs asins analīzes. Dažkārt analīžu rezultāti atklāj D vitamīna, dzelzs vai kādas citas būtiskas vielas trūkumu.

Kādi varētu būt pavasara noguruma patiesie cēloņi?

Pēc garas, tumšas ziemas, kuru lielākoties pavadām iekštelpās, bez svaigiem vietējiem produktiem un ar ievērojami mazāku fizisko aktivitāti, agri pavasarī, atrodoties ārā, jūtamies tā, it kā mūs būtu skārusi svaigā gaisa saindēšanās – kustības skābekli bagātā svaigā gaisā ir fiziski nogurdinošas, nemaz nerunājot par garīgo piepūli, kas nepieciešama, lai vispār saņemtos iziet ārā. 

Padomi, kā ātrāk pārvarēt pavasara nogurumu

Cilvēks, kurš pavasarī jūtas noguris, var labi zināt, kas viņam nāktu par labu, taču darbības, kas nepieciešamas, lai uzlabotu pašsajūtu – piemēram, sports – var šķist nogurdinošas. Tāpēc jāsāk ar vitamīnu un minerālvielu līmeņa atjaunošanu līdz normai, nevis uzreiz skriet uz trenažieru zāli. Viss savā laikā un pareizā secībā – tā būs mazāka iespēja zaudēt motivāciju ceļā uz atveseļošanos no pavasara noguruma.

1. Uzturs un vitamīni. Tumšā gada laika dēļ, visticamāk, mums ir izveidojies D vitamīna deficīts, kura viens no simptomiem ir nogurums. Arī C vitamīna līmenis pavasarī mēdz būt zemāks nekā rudenī, jo vietējos dārzeņos C vitamīna saturs ziemas laikā pakāpeniski samazinās, tāpēc pavasarī organisms no tā paša ēdiena vairs nespēj saņemt pietiekami daudz vitamīnu. Lietojot papildus vitamīnus un minerālvielas, jāņem vērā, ka daudzi no tiem darbojas kombinācijā – viens var slikti uzsūkties, ja otra trūkst organismā. Daudzi vitamīni ir taukos šķīstoši – tas nozīmē, ka to uzsūkšanai ir nepieciešami arī tauki uzturā. Šādi taukos šķīstoši vitamīni ir A, D, E un K, kā arī daži B grupas vitamīni. Dzelzs no dzīvnieku izcelsmes produktiem uzsūcas labāk nekā no augu valsts produktiem, bet augu izcelsmes dzelzs uzsūkšanos veicina C vitamīns, fosfors, varš un kobalts. Dzelzs uzsūkšanos kavē pārmērīgs kalcija un cinka daudzums, kafijas vai tējas lietošana kopā ar dzelzi saturošu ēdienu, kā arī alkohola lietošana. Kalcijs piena produktos kavē dzelzs uzsūkšanos. C vitamīna uzsūkšanos traucē alkohols un smēķēšana, cepamā soda, aspirīns un paracetamols.
2. Stabils miega un nomoda ritms. Noteikti jāseko tam, lai miega stundas būtu pietiekamas, un jāizvairās no diendusām, jo tās var aizkavēt vakara iemigšanu un līdz ar to samazināt nakts miega daudzumu. Ja ir miega problēmas, to var uzlabot, piemēram, melatonīns vai nomierinošas un miegu veicinošas zāļu tējas.
3. Mērena fiziskā slodze. Fizisko aktivitāti jāuzsāk mērenā tempā, īpaši, ja nogurums ir izteikts. Nevajadzētu pārpūlēties, jo tas var izraisīt vēl lielāku izsīkumu un nepatiku pret kustību. Sākt var ar raitu pastaigu, vēlāk pāriet uz vieglu skriešanu vai citu patīkamu sporta veidu. 
4. Saules gaisma un daba. Pavasara saule aicina doties ārā, un šim aicinājumam ir vērts atbildēt, kad vien iespējams. Īpaši patīkami tas ir pēc garā rudens un ziemas perioda. Tomēr nevajadzētu aizmirst par saules aizsardzību – arī pavasara saule var izraisīt apdegumus. Ir skaidrs, ka saule ievērojami uzlabo garastāvokli un pašsajūtu, un tās iedarbībā noguruma sajūta pamazām, bet noteikti izzūd.