Ikdienas pašsajūta lielā mērā ir atkarīga no tā, vai fiziski un mentāli esam veseli, vai tomēr ikdienā jūtam kāda veida diskomfortu. Mana Aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati liecina, ka aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir saskārušies ar muguras vai spranda sāpēm (35 %), cīnījušies ar bezmiegu vai miega traucējumiem (32 %) vai piedzīvojuši locītavu sāpes (31 %). Būtiski, ka pēdējos gados strauji (par 8 %) pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri sastopas ar dažādiem miega traucējumiem.
Dati liecina – jo lielāks respondenta vecums, jo biežāka saskarsme ar veselības problēmām, tomēr ar muguras sāpēm un bezmiegu salīdzinoši bieži sastopas arī gados jaunāki iedzīvotāji. Vienlaikus veselības problēmas retāk piedzīvo tie iedzīvotāji, kuri ikdienā piekopj veselīgu dzīvesveidu un regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.
Visretāk pētījuma respondenti norādījuši tādas saslimšanas kā problēmas ar mutes veselību (7 %), paaugstinātu cukura līmeni (6 %) un izdegšanas sindromu profesionālajā jomā (5 %). Kopš 2022. gada pakāpeniski samazinās arī to respondentu īpatsvars, kuriem pēdējā gada laikā ir bijis diagnosticēts D vitamīna deficīts, piedzīvota trauksme, panikas lēkmes vai depresija.
Muguras sāpes - sekas mazkustīgam dzīvesveidam
Problēmas ar muguru un sprandu pakāpeniski pieaug, palielinoties iedzīvotāju vecumam, un, sasniedzot 55 gadu slieksni, ar tām sastopas jau teju puse Latvijas iedzīvotāju (48 %). Tomēr tā nebūt nav tikai gados vecāku cilvēku problēma. Muguras un spranda sāpes skar arī jaunākas vecuma grupas – tās izjutis katrs desmitais (10 %) iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 24 gadiem, un vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem ar tām saskāries jau katrs ceturtais (24 %) respondents.
„Muguras un spranda sāpes arvien biežāk skar jaunākus cilvēkus, jo mūsu ikdiena kļuvusi mazkustīgāka. Ilgstoša sēdēšana pie datora salīkušā pozā, darbs no mājām, viedierīču lietošana un nepareiza stāja rada pastāvīgu muskuļu saspringumu, jo īpaši jostas, kakla un plecu zonā. Kustību trūkums un liekais svars ir faktori, kas veicina muguras sāpes – vāji muguras un vēdera muskuļi nespēj pietiekami balstīt mugurkaulu, savukārt pārmērīgs ķermeņa svars rada pastāvīgu mehānisko slodzi mugurkaula jostas daļai,” skaidro Mana Aptieka aptiekas vadītāja, sertificētā farmaceite Agnese Ritene.
Papildus tam liela nozīme ir stresa ietekmei, kas veicina muskuļu sasprindzinājumu, kā rezultātā sāpes var parādīties pat bez acīmredzamas fiziskas slodzes. Stresa laikā muskuļu sasprindzinājums ir neapzināts, parasti sasprindzinām trapecveida muskuli (savieno galvu, plecu un muguras jostas daļu), košļāšanas muskuli (cieši sakožam zobus) un pakauša muskuļus, līdz ar ko muguras sāpēm pievienojas arī saspringuma vai stresa galvassāpes.
Lai mazinātu šos simptomus, farmaceite iesaka regulāras fiziskās aktivitātes un sabalansētu uzturu. Ja ir sēdošs darbs, nepieciešams sekot līdzi ķermeņa pozai, ieviest pauzes, lai izkustētos, pievērst uzmanību ergonomiskai darba videi un ikdienā iekļaut vienkāršus stiepšanās vingrinājumus muguras, kakla un plecu daļai. Tāpat var palīdzēt lokāli lietojami pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, sildošas kompreses un magnija preparāti muskuļu atslābināšanai, taču, ja sāpes kļūst regulāras vai pastiprinās, noteikti jākonsultējas ar ārstu.
Stresa veicināti miega traucējumi
Kopš 2020. gada par astoņiem procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas pēdējā gada laikā sastapušies ar bezmiegu vai citiem miega traucējumiem, sasniedzot jau 32 %. Visbiežāk ar šo problēmu cīnās gados vecāki iedzīvotāji - pēc 65 gadiem tāds ir jau teju katrs otrais (46 %) –, tomēr miega traucējumi ir ļoti izplatīti arī starp gados jaunākiem cilvēkiem, un līdz 44 gadu vecumam ar tiem cīnījies katrs ceturtais vai piektais aptaujātais.
„Labs miegs ir viens no veselības stūrakmeņiem, jo miega laikā cilvēka organismā norit fizioloģiski atjaunošanās un sakārtošanās procesi. Pieaudzis cilvēks miegā pavada vidēji septiņas līdz deviņas stundas diennaktī, un būtiski ir ievērot vienkāršus miega higiēnas noteikumus – iet gulēt vienā un tajā pašā laikā, iekārtot ērtu gulēšanas vidi – vēsu, tumšu un klusu istabu –, nelietot viedierīces un neskatīties televizoru pirms gulēšanas, nepārēsties, pārāk intensīvi nesportot pirms miega un nelietot kofeīnu saturošus produktus un alkoholu. Nav ieteicams dienas laikā gulēt ilgāk par 15 līdz 20 minūtēm, jo pretējā gadījumā var rasties grūtības iemigt vakarā,” rekomendē farmaceite Agnese Ritene.
Ja gados vecākiem cilvēkiem bezmiegs var būt izskaidrojams ar bioloģiskām un hormonālām izmaiņām, kā arī dažādām hroniskām slimībām, kas var izraisīt pamošanos un pēc tam grūtības atkārtoti iemigt, tad jaunākiem cilvēkiem tas vairāk saistīts ar dzīvesveidu. Arvien palielinoties dzīves tempam un pieaugot sociālo tīklu un dažādu filmu kanālu lietošanai, cilvēki daudz vairāk pavada laiku „ekrānos”, kuri, savukārt, izstaro īsa viļņa zilo gaismu, kas maldīgi dod smadzenēm signālu, ka ir diena. Tā rezultātā smadzenes pārtrauc izstrādāt miega hormonu melatonīnu, un iemigšana var aizkavēties pat par vairākām stundām.
Vecuma un dzīvesveida izraisītas locītavu sāpes
Ar locītavu sāpēm iedzīvotāji izteikti biežāk sastopas pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas, kad tās piemeklē jau katru otro iedzīvotāju. Visbiežāk tās saistītas ar locītavu nolietošanos, jo laika gaitā skrimslis kļūst plānāks un kustību laikā rodas sāpes, stīvums un diskomforts. Tāpat nozīme ir arī ķermeņa svaram – jo lielāks liekais svars, jo lielāka slodze uz ceļu un gūžu locītavām.
Svarīgi ir arī ikdienas paradumi, jo ilgstoša sēdēšana un mazkustīgs dzīvesveids vājina muskuļus, kas atbalsta locītavas, savukārt pārmērīga fiziskā slodze vai nepareizas kustības var radīt pārslodzi un mikrotraumas.
„Locītavu sāpes tāpat var izraisīt arī iekaisuma procesi organismā. Dažādas saslimšanas, piemēram, artrīts, var izraisīt locītavu pietūkumu, apsārtumu, stīvumu, īpaši no rīta, un sāpes pat miera stāvoklī. Tāpat locītavu iekaisumu var radīt imūnsistēmas reakcija pēc pārslimotas vīrusu saslimšanas – Laima slimības, gripas vai citas. Locītavu sāpes var izraisīt arī vielmaiņas traucējumi, piemēram, podagra, traumas un ilgstoša vienveidīga slodze. Locītavu sāpes nevajadzētu uztvert kā neizbēgamu ikdienas sastāvdaļu. Tās bieži ir signāls, ka organismam nepieciešamas pārmaiņas – vairāk kustību, sabalansēta slodze un savlaicīga veselības pārbaude,” saka aptiekas vadītāja.
Tāpat viņa iesaka pārbaudīt, vai tiek uzņemts pietiekami daudz locītavām nepieciešamo mikroelementu, piemēram, kolagēna, glikozamīna, D vitamīna, kā arī magnija un omega-3 taukskābju.
Muguras un locītavu sāpes, miega traucējumi un cita veida veselības problēmas bieži tiek uztvertas kā neizbēgama ikdienas sastāvdaļa, taču nereti tās ir organisma signāls, ka nepieciešams pievērst lielāku uzmanību savai veselībai un dzīvesveidam. Regulāras fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, kvalitatīvs miegs un stresa mazināšana var būtiski uzlabot pašsajūtu un palīdzēt novērst daudzas problēmas vēl agrīnā stadijā. Savukārt, ja diskomforts saglabājas vai kļūst izteiktāks, nevajadzētu atlikt konsultāciju ar ārstu vai farmaceitu, kuri palīdzēs izvērtēt simptomus un ieteiks piemērotāko risinājumu veselības saglabāšanai.
Par pētījumu
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir daudzveidīgākais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau deviņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1003 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam.
