Glutations ir svarīgākais cilvēka organisma endogēnais (iekšējais) antioksidants. Mūsu organismā šo antioksidantu ražo un izmanto pilnīgi visas šūnas, un tam ir ļoti plaša ietekme uz visu mūsu iekšējo mehānismu darbību un veselību. Plašāk par to, kas ir šis cilvēka organisma veselības labais palīgs antioksidants – glutations un kā to iekļaut uzturā, stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
Kas ir glutations?
Glutations ir organisma antioksidants – vienkāršs peptīds, kas sastāv no trīs aminoskābēm – glicīna, cisteīna un glutamīna. Tam piemīt vairākas dzīvībai svarīgas īpašības organisma procesu regulēšanā – imunitātes stiprināšana, enerģijas ražošana, tas aizkavē šūnu novecošanos, samazina holesterīna līmeni. Ikviena organisma šūna ražo glutationu pati, taču ikdienā neskaitāmas lietas samazina un aizkavē tā rašanos, piemēram, nepilnvērtīgs uzturs, medikamentu lietošana, stress, infekcijas un organisma atjaunošanās ātruma samazināšanās.
Glutationa pozitīvās īpašības
Glutations ir antioksidants, kas palīdz organismam ražot enerģiju – dod spēku un izturību fiziskajās aktivitātēs, kā arī paātrina vielmaiņu. Glutations nodrošina detoksikāciju – attīra organismu (aknas, nieres, limfatisko sistēmu) no nevajadzīgajām un kaitīgajām vielām, ko uzņemam ikdienā. Vēl viena no glutationa funkcijām ir imūnsistēmas stiprināšana, kas īpaši aktuāla rudens un ziemas periodā, tāpat tas palīdz organismam cīņā ar vīrusiem un baktēriju izraisītām saslimšanām. Papildus glutations uzlabo aknu darbību, darbojas kā atkarību aizkavētājs un palīdz cīņā ar ādas problēmām.
Glutations darbojas arī kā bāze citiem antioksidantiem, piemēram, vitamīni C un E, kā arī selēns organismā iedarbojas pilnvērtīgi tikai tad, ja ir pietiekami augsts glutationa līmenis. Tāpat šis antioksidants ikdienā uzlabo pašsajūtu, palīdz cīņā ar stresu un mazina depresiju.
Viena no būtiskākajām antioksidanta īpašībām ir pretnovecošanās funkcija. Tas novērš individuālu šūnu novecošanos, kā rezultātā arī nodrošina visa organisma lēnāku novecošanos. Cilvēkam novecojot, ar gadiem organisms dabīgi ražo daudz mazāk glutationa, kas attiecīgi paātrina novecošanās procesus.
Kā uzņemt glutationu?
Kaut gan organisms pats ražo šo antioksidantu, to iespējams papildus uzņemt gan ar pārtiku, gan uztura bagātinātāju formā. Ikdienā ēdienkartē ieteicams iekļaut augļus ar augstu glutationa saturu, piemēram, zaļos ābolus, bumbierus un greipfrūtus, svaigus dārzeņus – sparģeļus, brokoļus, avokado, spinātus, tomātus, burkānus, sīpolus un ķiplokus, valriekstus.
Regulāru fizisku aktivitāšu laikā organisms ražo papildu glutationu, tāpēc pāris reizes nedēļā dodoties 30 minūšu ilgā pastaigā vai dodoties skrējienā, spēka treniņā vai citās aktivitātēs, organisms uzņems papildu nepieciešamo antioksidanta devu.
Aptiekā pieejami arī dažādi uztura bagātinātāji, kuri satur N- acetilcisteīnu, L- metionīnu vai L- cisteīnu un vitamīni, kas palīdzēs organismam papildus producēt glutationu vai citus antioksidantus. Noteikti konsultējies ar ārstu vai farmaceitu, kurš palīdzēs izvēlēties piemērotāko uztura bagātinātāju.
