Vitamīni un minerālvielas atbild par normālu organisma funkcionēšanu, tie rūpējas par pareizu šūnu, orgānu un nervu sistēmas darbību. Vajadzīgās uzturvielas organisms saņem ar pārtiku, taču bieži to daudzums ir nepietiekams. Farmaceiti norāda, ka cilvēks nereti kļūdās, domājot, ka organisms saņem visu nepieciešamo, ja ēdienkarte ir sabalansēta, fizisko aktivitāšu daudzums pietiekams un kopējā pašsajūta ir laba, taču patiesībā ķermenis cieš no vitamīnu un uzturvielu trūkuma.

Rudenim sākoties, vasaras kurpes un sandales nomaina slēgtie apavi. Kājas ātrāk gurst, pēdām nepiekļūst gaiss, tās vairāk svīst – visi šie faktori pastiprina risku iedzīvoties pēdu veselības problēmās. Izplatītākās no tām ir sausi, plaisājoši papēži, sabiezējumi uz pēdām, varžacis un sēnīšu infekcijas. Kā parūpēties par pēdu veselību un labsajūtu gada vēsajā sezonā, konsultē aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

Latvijā katra divdesmitā sieviete (5 %) cieš no veģetatīvās distonijas, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”, turklāt sievietēm šī saslimšana raksturīga divtik biežāk nekā vīriešiem (3 %).  Psihosomātikas speciālists un ārsts – psihoterapeits Jānis Vītiņš norāda, ka realitātē šī problēma skar vēl lielāku sabiedrības daļu. Iemesli, kādēļ to neredzam socioloģisko aptauju rezultātos, ir vairāki – izteiktākais – cilvēka dabiska nevēlēšanās atzīt, ka viņa psihe nedarbojas “ideāli”, gan arī tas, ka diagnozi var noteikt tikai ārsts, veicot nopietnu izmeklēšanu.

Šogad jau septembrī sākusies saaukstēšanās sezona – aptiekās strauji audzis pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem saaukstēšanās novēršanai. Vispieprasītākie ir kombinētie saaukstēšanās līdzekļi jeb preparāti, kas vienlaikus novērš vairākus simptomus, piemēram, temperatūru, sāpes, un klepus zāles – to pieprasījums trīskāršojies. Savukārt vajadzība pēc kakla un pretiesnu līdzekļiem divkāršojusies, liecina aptieku tīkla Apotheka dati*. Farmaceiti norāda, ka saaukstēšanās sezonas “pīķis” vēl tikai priekšā, tāpēc aicina iedzīvotājus profilaktiski parūpēties par savu veselību, lai  izvairītos no saaukstēšanās slimībām.

Jaunākajā sabiedrības veselības mērījumā noskaidrota satraucoša tendence – puse jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem mēdz smēķēt, turklāt trešdaļa jeb 28% to dara regulāri, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Tāpat eksperti norāda, ka smēķēšanas problēma sākas jau ievērojami agrāk – kritiskais vecuma posms ir 11–15 gadi. Kā rīkoties vecākiem, ja jaunietis sācis smēķēt, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pusaudžu narkoloģe Maija Žuka-Jēkabsone.

Neplānota grūtniecība nereti rodas nezināšanas vai nepilnīgas informācijas dēļ. Tomēr mūsdienās ir pieejamas dažādas metodes, kas pareizas lietošanas gadījumā ievērojami samazina grūtniecības iestāšanās risku. Kontracepcijas līdzekļu daudzveidība var būt mulsinoša, tādēļ aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane skaidro izsargāšanās līdzekļu veidus, līdztekus klasiskajām kontracepcijas metodēm pieminot arī jaunākas, līdz šim mazāk izplatītas, kā arī uzsver to būtiskākās atšķirības.

Latvijā smēķē puse (50 %) jauniešu 18 – 24 gadu vecumā, turklāt 28 % no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Savukārt visretāk šī atkarība raksturīga vecākai paaudzei jeb iedzīvotājiem 55 – 74 gadu vecumā, kuru vidū nesmēķē un no piesmēķētas vides izvairās 59 % respondentu.

Iemeslu, kādēļ cilvēkam var būt slikta elpa jeb halitoze, ir daudz, tomēr tieši izvairīšanās un nevēlēšanās runāt par tās cēloņiem un sekām parasti ievērojami saasina šo problēmu. Pirmajā mirklī slikta elpa visbiežāk asociējas ar mutes dobuma problēmām, taču nepatīkama izelpa var būt kā viens no simptomiem arī citām nopietnākām saslimšanām. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte skaidro, kādēļ mēdz būt slikta elpa, kā pēc izelpas aromāta var noteikt  iespējamās veselības problēmas un kā rīkoties, lai atbrīvotos no šīs nepatīkamās parādības.

Lai gan regulāri tiek izgudrotas arvien jaunas diētas, kas sola ātru un vieglu rezultātu, un šķietami tās ir iecienījuši daudzi, Latvijā diētu popularitāte mazinās, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Dati rāda, ka Latvijā vien katrs sestais iedzīvotājs mēdz ieturēt diētu. Turklāt, ja 2016. gadā diētas mēdza ieturēt teju piektdaļa (18 %) aptaujāto, tad 2017. gadā – par procentu mazāk jeb 17 %, un šogad tie ir 16 %.

Atsākoties skolas gaitām, viens no lielākajiem vecāku un skolēnu izaicinājumiem ir atgriezties mācību gada ritmā un veltīt pietiekami daudz laika kvalitatīvam miegam. Ja vasaras brīvlaikā pietiekami daudz miega stundu varēja iegūt, no rīta izguļoties pēc sirds patikas, tad skolas laikā to var panākt tikai ar savlaicīgu gulētiešanu un veselīgu miegu. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa dalās padomos, ko ņemt vērā pirms gulētiešanas, lai miegs būtu kvalitatīvs un palīdzētu uzkrāt enerģiju jauniem sasniegumiem.