10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules redzes diena, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību redzes veselībai un rūpēm par to. Veselas acis un laba redze ir viena no cilvēka svarīgākajām vērtībām, jo informācija par apkārtējo pasauli tiek uztverta tieši ar tās palīdzību. “Lai acis būtu veselas, par tām jārūpējas visa mūža garumā. Mūsdienās, tehnoloģiju iespaidā acīm ir īpaši liela slodze, tāpēc svarīgi apzināt un atturēties no ieradumiem, kas tām kaitē,” skaidro Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

Pasaule mainās, iespējas kļūst arvien plašākas, un līdz ar to mainās arī tendences bērnu audzināšanā. Nemainīga paliek vien vecāku vēlme rūpēties un sniegt bērnam pašu labāko. Taču arī vecāki ar vislabākajiem nodomiem mēdz kļūdīties. Aptieku tīkla Apotheka piesaistītā pediatre Anna Birka stāsta par pieciem mūsdienu ikdienas ieradumiem, ar kuriem vecāki netīši var nodarīt kaitējumu bērnam.

Mazāk nekā puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ārstēšanās gadījumā lieto visus ārsta izrakstītos medikamentus, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Speciālisti norāda – tā nav unikāla Latvijas problēma, ar šādu pacientu rīcību saskaras mediķi visā pasaulē. Cilvēki riskē ar savu veslību, lai gan ir pierādīts, ka neatbilstoša medikamentu lietošana vai atteikšanās no to lietošanas ir tieši saistīta ar palielinātu komplikāciju skaitu.

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem* vairāk nekā 5 % pasaules iedzīvotāju jeb 466 miljoni cilvēku saskaras ar vājdzirdību. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis pieaugs un sasniegs vairāk nekā 900 miljonus cilvēku, proti, viens no desmit pasaules iedzīvotājiem saskarsies ar dzirdes problēmām. Lai gan nav veikta precīza uzskaite, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv” lēš, ka Latvijā šobrīd varētu būt aptuveni 280 000 cilvēku ar dzirdes traucējumiem. Iemeslus, kāpēc tik daudzi saskaras ar dzirdes traucējumiem, skaidro Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Steidzami jāizslauka grīda, jāpagatavo maltīte, jānomazgā logi, jāsakārto skapis, jāaizskrien uz veikalu – daži no daudzajiem “steidzamajiem” darbiem, kas it kā jāpaveic, pirms ķerties klāt uzdevumiem, kurus patiešām svarīgi izdarīt. Prokrastinācija jeb darbu atlikšanu uz vēlāku laiku negatīvi ietekmē kā mentālo tā fizisko veselību un līdz ar to arī karjeru un personīgo dzīvi. Kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Agnese Orupe skaidro prokrastinācijas iemeslus, dalās padomus, kā to priekšlaicīgi novērst, bet aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele iesaka, kā veicināt produktivitāti.

Pētījuma* dati liecina, ka vidējais sāls patēriņš dienā Latvijas iedzīvotāju vidū ir 8,8 g, kas būtiski pārsniedz ieteicamo dienas normu. Visvairāk ar sāls lietošanu pārspīlē vīrieši, dienā apēdot 10,7 g sāls, bet sievietes – 6,2 g. Aptieku tīkla Apotheka farmaceite Anna Kivleniece skaidro, kas rosina pārmērīgu sāls lietošanu uzturā, kādas var būt tā sekas, un dalās padomos, kā samazināt sāls daudzumu uzturā.

Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju mēdz doties uz darbu arī tad, ja veselības problēmu dēļ būtu ieteicams palikt mājās, liecina jaunākā “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” dati. Katrs trešais (31%) atzīst, ka bieži dodas uz darbu situācijās, kad labāk būtu palikt mājās un veseļoties, piemēram, ja ir spēcīga saaukstēšanās, paaugstināta temperatūra vai ļoti slikta pašsajūta, bet 39% atzinuši, ka šādi mēdz rīkoties, taču reti. Speciālisti uzsver – došanās uz darbu gadījumos, kad parādījušies saslimšanas simptomi, nav apzinīga rīcība, tieši otrādi, tas apdraud kā paša, tā kolēģu veselību.

Svīšana ir normāls fizioloģisks process, kas palīdz uzturēt nemainīgu ķermeņa temperatūru un izvadīt no organisma vielmaiņas galaproduktus un sāļus. Taču pārlieka svīšana var liecināt par veselības problēmām, piemēram, infekcijas slimībām, sirds un asinsvadu problēmām, pastiprinātu vairogdziedzera darbību un citām saslimšanām. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele skaidro, kādi faktori ietekmē svīšanu, un sniedz padomus, kā mazināt svīšanu un cīnīties ar nepatīkamo aromātu.

Premenstruālais sindroms (PMS) ir vairāk nekā 100 dažādu fizisku un psiholoģisku simptomu, kas skar 90 % sieviešu reproduktīvajā vecumā. PMS nav noteikta vecuma ierobežojuma, taču izteiktāki simptomi mēdz būt tieši gados jaunākām meitenēm, kuru hormoni svārstās, bet menstruālais cikls vēl nav nostabilizējies. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte sniedz padomus, kā mēneša īpašajā laikā dabiskā veidā saglabāt fizisko un emocionālo labsajūtu.

Tuvojoties vasaras sezonas noslēgumam un skolas gaitu atsākšanai, aktualizējas tik nepatīkamais un delikātais, bet bērnu veselībai un labsajūtai būtiskais temats – dažādu parazītu izplatība. Aptieku tīkla Apotheka farmaceite un valdes locekle Nora Krauja stāsta, ka aptiekās lielākais pieprasījums pēc pretparazītu līdzekļiem gadu no gada ir vasaras beigās/rudens sākumā. Dati liecina, ka strauji augusi utu izplatība – pēdējo trīs gadu laikā pieprasījums pēc pretutu līdzekļiem palielinājies teju uz pusi (45%).