Aptiekās pieaudzis pieprasījums pēc dzelzs, selēna un cinka preparātiem

 Aptiekās pieaudzis pieprasījums pēc dzelzs, selēna un cinka preparātiem

Lai arī minerālvielas organismam nepieciešamas visa gada garumā, šoruden, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, teju dubultojies pieprasījums pēc dzelzs, cinka un selēna preparātiem, liecina Apotheka apkopotie dati. Kādas funkcijas organismā pilda šīs minerālvielas un kādēļ pieprasījums pēc tām arvien pieaug, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite un valdes locekle Nora Krauja.

“Aptiekās minerālvielas vienmēr bijušas pieprasītas, taču straujākam pieaugumam var būt dažādi iemesli. Viens no tiem noteikti saistāms ar minerālvielu, īpaši cinka un selēna, nozīmi imunitātes stiprināšanā, kā arī uztura paradumu maiņu. Ikdienā cilvēki, konsultējoties ar farmaceitu, regulāri informē, ka ir alternatīva uztura piekritēji, piemēram, veģetārieši un vegāni, un tiesa – dzelzi un cinku ir daudz grūtāk uzņemt ar augu valsts produktiem nekā ar gaļu. Lai arī minerālvielas ir ļoti vērtīgas organismam, jāņem vērā, ka pirms minerālvielu lietošanas uzsākšanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu un, ja iespējams, jāveic arī atbilstošas analīzes, lai noskaidrotu dažādu minerālvielu koncentrāciju organismā,” skaidro Nora Krauja.

Svarīgākais, kas jāzina par selēnu, cinku un dzelzi

#1 Selēns

Selēns ir spēcīgs antioksidants, kas pasargā organismu no brīvajiem radikāļiem. Bieži vien tas tiek saistīts ar pretnovecošanos, taču selēnam ir būtiska nozīme arī imūnsistēmas stiprināšanā un vairogdziedzera darbībā. Selēns atrodams un vislabāk organismā uzsūcas, uzturā iekļaujot cūkgaļu, liellopa un jēra gaļu. Tāpat tas atrodams zivīs un jūras produktos, olās, pienā, ķirbju sēklās, Brazīlijas riekstos, kā arī pilngraudu produktos. Pieaugušam cilvēkam ieteicamā selēna diennakts deva ir 60 mikrogrami. Savukārt par selēna trūkumu organismā var liecināt izteikts vājums un nogurums.

#2 Cinks

Arī cinkam – tāpat kā selēnam – ir liela nozīme imunitātes stiprināšanā. Cinks piedalās šūnu atjaunošanās procesos un uzlabo matu, nagu un ādas veselību. Visvairāk cinka atrodams austerēs, liellopu gaļā, olās, turku zirņos un Indijas riekstos, taču augu valsts produktos cinks ir tādā formā, kas slikti uzsūcas. Jāņem vērā, ka, uzņemot cinku, tas var kavēt citu minerālvielu, piemēram, dzelzs, uzsūkšanos organismā.  Ieteicamā cinka diennakts deva pieaugušajiem ir 7 līdz 9 miligrami, bet par tā trūkumu organismā var liecināt biežas saaukstēšanās, pastiprināta matu izkrišana, arī redzes pasliktināšanās.

#3 Dzelzs

Dzelzij ir liela nozīme vispārējai ķermeņa funkcionēšanai, jo tā atbildīga par asinsķermenīšu eritrocītu veidošanas procesu, un tie, savukārt, organismu apgādā ar skābekli. Dzelzs atrodama gaļā, pākšaugos, spinātos, brokoļos, kvinojā, riekstos, piemēram, mandelēs un valriekstos, taču tāpat kā cinks gaļā esošā dzelzs organismā uzsūcas vislabāk. Ieteicamā dzelzs deva dienā ir 9 līdz 15 miligrami. Par tās trūkumu var liecināt nespēks, reiboņi, bālums, ēstgribas zudums un sievietēm – cikla traucējumi. Tāpat par dzelzs deficītu var liecināt arī ādas sausums, trausli mati un nagi un mutes kaktiņu plaisāšana.

“Ja tiek novērota kāda no minerālvielu trūkuma pazīmēm, nepieciešams konsultēties ar ārstu un veikt izmeklējumus. Ja ar uzturu vien nav iespējams nodrošināt organismu ar nepieciešamajām minerālvielām, ārsts var rekomendēt dažāda veida preparātus – kapsulās, tabletēs, šķidrā un pulvera veidā – nepieciešamā minerālvielu daudzuma nodrošināšanai,” skaidro Nora Krauja.