Apkopojot informāciju par pērn aptieku tīkla Apotheka aptiekās nodoto nederīgo medikamentu apjomu, secināts, ka ik gadu turpina pieaugt nodoto nederīgo medikamentu apjoms. Pērn iedzīvotāji nodevuši 5,6 tonnas nederīgo medikamentu, kas ir par 887 kg jeb 19 % vairāk nekā 2020. gadā.
Vides saudzēšanai, tai skaitā atkritumu šķirošanai, ik gadu iedzīvotāji pievērš arvien lielāku uzmanību. To apliecina arī Brand Capital un pētījumu firmas RAIT veiktās iedzīvotāju aptaujas.* 86 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šķirot atkritumus ir svarīgi, tomēr ne visi iedzīvotāji to dara. Saskaņā ar pētījuma datiem Latvijā atkritumus šķiro vai vismaz cenšas to darīt 68 % mājsaimniecību, kas ir par 8 % vairāk nekā 2019. gadā. Ik gadu pieaug arī Apotheka aptiekās nodoto nederīgo medikamentu apjoms – salīdzinot ar 2019. gadu, pērn iedzīvotāji Apotheka aptiekās nodevuši pat par 53 % vairāk nederīgo medikamentu. Lai arī ik gadu pieaug Apotheka aptiekās nodoto nederīgo medikamentu apjoms, novērojumi liecina, ka daļa sabiedrības vēl arvien nezina, ka medikamenti ir bīstamie atkritumi, kurus nedrīkst izmest atkritumu tvertnē, bet gan tie ir jānodod drošai utilizācijai.
Aktīvās farmaceitiskās vielas ir neatņemama veselības aprūpes sastāvdaļa, kas ļauj uzlabot vairākus dzīves kvalitātes aspektus. Tomēr nepareiza zāļu utilizācija var nodarīt kaitējumu gan cilvēkam, gan dabai. Zāļu aktīvās vielas, kas paredzētas cilvēku ārstēšanai, notekūdeņos pārsvarā nonāk divos veidos:
- ar urīnu vai izkārnījumiem izdaloties no cilvēka organisma pēc zāļu lietošanas vai nu neizmainītā vai izmainītā veidā – kad cilvēka organismā zāļu aktīvās vielas tiek sašķeltas vai pārveidotas par citām vielām;
- tīši piesārņojot dabu jeb nepareizi iznīcinot zāles, citiem vārdiem sakot, nolaižot tās klozetpodā vai izmetot atkritumu tvertnē.
“Vides saudzēšanas jautājumi ik gadu kļūst arvien aktuālāki, un cilvēki arvien apzinīgāk un mērķtiecīgāk šķiro atkritumus, turklāt uzmanību pievērš arī medikamentu pareizai uzglabāšanai un utilizācijai. Iemetot zāles klozetpodā vai miskastē, riskējam ar bumeranga efektu, jo tīša dabas piesārņošana agri vai vēlu atstās ietekmi arī uz pašu cilvēku. Ja zāles tiek izmestas sadzīves atkritumos, tās var izraisīt saindēšanos dzīvniekiem, kuri tās atrod. Nepareizi utilizētas zāles rada potenciālo risku videi – ūdens un augsnes ķīmisku piesārņojumu, antibiotiku rezistences, dzīvnieku un augu hormonālo izmaiņu un mutāciju veidošanos,” norāda aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Kā pareizi un videi draudzīgi utilizēt nederīgos medikamentus?
Zāles kļūst nederīgas, ja beidzies to derīguma termiņš, nav zināms zāļu pielietojums, nav salasāms zāļu nosaukums, bojāts zāļu iepakojums, kā arī gadījumos, ja zāles ir nepareizi uzglabātas un mainījies zāļu izskats, smarža vai garša. Šādos gadījumos zāles lietot nedrīkst, un tas būtu utilizējamas drošā veidā.
Rūpējoties par vides saudzēšanu, jau vairākus gadus visās Apotheka aptiekās iespējams bez maksas nodot nederīgos medikamentus. Iznīcināšanai var nodot visu veidu zāles – tabletes, ampulas, sīrupus, dažādus citus šķidrumus un krēmus. Pirms zāļu nodošanas tās jāizņem no ārējā iepakojuma – kartona kastītēm, taču tās nav jāizņem no zāļu iepakojuma jeb blisteriem. Visi medikamenti jāsaliek maisiņā, un tas jāievieto speciāli nederīgajiem medikamentiem paredzētā kastē vai jāatdod aptiekas darbiniekam. Aptieku saraksts un darba laiks apskatāms: https://www.apotheka.lv/aptiekas/
* Brand Capital tiešsaistes aptauja veikta 2021. gada jūlijā – oktobrī, aptaujājot iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Dati salīdzināti ar citām Baltijas patērētāju aptaujām, ko pētījumu firma RAIT veikusi 2019. un 2020. gadā.
