Kas izraisa sliktu dūšu un kā to novērst? Skaidro farmaceite

Kas izraisa sliktu dūšu un kā to novērst? Skaidro farmaceite

 Sliktu dūšu jeb nelabumu dzīves laikā piedzīvojis ikkatrs, turklāt bieži vien nepatīkamās sajūtas piemeklē visnepiemērotākajos brīžos un šķietami bez izskaidrojuma. Vairumā gadījumu par nelabuma cēloni tiek uzskatīts vēdera vīruss vai saindēšanās ar pārtiku, tomēr sliktu dūšu var izraisīt virkne dažādu faktoru – gan gremošanas traucējumi, gan noteikti medikamenti un saslimšanas. Kādi ir bieži sastopami sliktas dūšas cēloņi un kā nepatīkamās sajūtas mazināt, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece.

“Nelabums jeb slikta dūša ir diskomforts vēdera apvidū, kuru raksturo sajūta, ka tūlīt varētu sākties vemšana. Nelabumu visbiežāk saista ar pārtikas saindēšanos, dažāda veida vēdera vīrusiem, sievietēm – arī hormonu svārstībām grūtniecības laikā, taču ir vēl virkne iemeslu, kas var izraisīt nelabumu, piemēram, trauksme, kuras rezultātā rodas spēcīgs veģetatīvās nervu sistēmas uzbudinājums, tiek kairināta kuņģa gļotāda un rodas nelabuma sajūta,” stāsta farmaceite Anna Kivleniece.

5 bieži sastopami nelabuma cēloņi

#1 Stress un trauksme

Brīžos, kad izjūtam emocionālo spriedzi, spēcīgu stresu un trauksmi, ķermenis pāriet fizioloģiskā izdzīvošanas režīmā – paātrinās sirdsdarbība, būtiski paaugstinās adrenalīna līmenis, bet gremošanas sistēmas darbība palēninās, lai taupītu enerģiju, kas nepieciešama smadzenēm un muskuļiem. Rezultātā var rasties kuņģa darbības traucējumi, grēmas un nelabuma sajūta, savukārt ilgtermiņā – nopietni gremošanas traucējumi un kuņģa čūlas. Jāatceras, ka ilgstoši paaugstināts stresa līmenis tāpat būtiski kaitē veselībai kopumā – trauksme ietekmē teju visas ķermeņa funkcijas, tai skaitā imunitātes darbību, miega režīmu un libido.

#2 Specifiski aromāti

Ir cilvēki, kuriem nelabuma sajūtu izraisa specifiski aromāti, piemēram, konkrētu ēdienu vai ķīmisku vielu smarža, skaistumkopšanas līdzekļi, dažādi nepatīkami aromāti un citi. Tas saistāms ar pastiprinātu un izteikti jutīgu ožu jeb hiperosmiju, un tās gadījumā nelabumu mēdz pavadīt arī tādi simptomi kā migrēna un alerģiska reakcija. Lai gan hiperosmija nav bīstama veselībai, tā var radīt vērā ņemamu diskomfortu ikdienā, turklāt bieži vien ir grūti atrast tās cēloņus. Hiperosmiju var izraisīt grūtniecība, dažādas saslimšanas, piemēram, epilepsija un augšējo elpceļu infekcijas, tā var būt iedzimta vai saistāma ar izmaiņām smadzeņu aktivitātē.

#3 Kustība

Slikta dūša var piemeklēt arī brīžos, kad atrodamies kustībā, piemēram, braucot transportlīdzeklī. Kustības izraisīts nelabums jeb kinetoze, saukta arī par jūras slimību, rodas tad, kad dažādi maņu orgāni sūta smadzenēm atšķirīgus signālus par notiekošo – kamēr acis redz relatīvi stabilu ainu, ķermeņa muskuļi jūt kustību, tādējādi veidojot neatbilstību, ko organisms uztver kā saindēšanās radītas halucinācijas. Bieži novērojami arī reiboņi, galvassāpes, bālums, auksti sviedri un pastiprināta siekalu izdalīšanas.  Jūras slimība nerodas tikai uz ūdens transportlīdzekļiem – tā var piemeklēt arī automobilī, lidmašīnā vai jebkurā citā transportlīdzeklī. Jutīgāki cilvēki kustību izraisītu nelabumu var piedzīvot, arī lasot grāmatu brauciena laikā, vizinoties karuselī un pat skatoties filmas vai video.

#4  Medikamenti

Atsevišķos gadījumos slikta dūša var būt dažādu recepšu un bezrecepšu medikamentu blakusparādība. Šādus simptomus iespējams novērot, piemēram, zālēm osteoporozes vai diabēta ārstēšanai, jo tās kontrolē cukura līmeni asinīs, palēninot gremošanu. Arī daži asinsspiediena medikamenti, pretiekaisuma līdzekļi, antidepresanti un antibiotikas var izraisīt sliktu dūšu. Pirms medikamentu lietošanas rūpīgi izpēti tiem pievienoto instrukciju, bet par blakusparādībām vai nepatīkamām sajūtām, kas rodas, lietojot medikamentus, konsultējies ar ārstu – ņemot vērā pacienta slimības vēsturi un simptomus, speciālists ieteiks labāko risinājumu vai izrakstīs papildu medikamentus, kas ļaus novērst nelabumu.

#5 Saslimšanas

Bieži vien nelabums novērojams kā papildu simptoms dažāda veida saslimšanām, piemēram, žultspūšļa slimībām, meningītam, čūlām un gastrītam, ausu iekaisumam, onkoloģiskām saslimšanām un pat sirdslēkmēm. Tāpat nelabumu var piedzīvot bulīmijas, depresijas un citu psiholoģisko saslimšanu pacienti. Ja papildus nelabumam ir citi simptomi, piemēram, temperatūra, drudzis, sāpes vēderā, spēcīgas galvassāpes vai asiņošana, nepieciešams vērsties pie ārsta, lai veiktu  izmeklējumus un noteiktu simptomu cēloni.

Kā mazināt nelabumu?

Ja nelabuma cēlonis ir skaidrs un nepatīkamās sajūtas ir īslaicīgas, tās iespējams mazināt, uzturoties svaigā gaisā. Tāpat ieteicams izvairīties no gāzētiem dzērieniem, to vietā izvēloties negāzētu ūdeni, kuru jādzer lēnām un nelielām porcijām. Kamēr nelabuma sajūta nav pārgājusi, vajadzētu atturēties no jebkāda veida fiziskām aktivitātēm un grūti pārstrādājamiem ēdieniem, kā arī jāatvēl pienācīgs laiks atpūtai

Viens no zināmākajiem dabīgajiem līdzekļiem pret nelabumu ir ingvers. Tam piemīt pretiekaisuma īpašības, kas uzlabo gremošanas sistēmas darbību, un tā savienojumi paātrina kuņģa satura pārvietošanos tievajās zarnās, kas var mazināt nelabuma simptomus. Tāpat nelabumu mazina piparmētra un citrons, kurus var lietot gan tējas veidā, gan kā ēterisko eļļu.

“Ja nelabums atkārtojas vairākas reizes dienā, traucē veikt ikdienas darbus vai to pavada spēcīga vemšana, nepieciešams sazināties ārstu. Konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, pašsajūtu var normalizēt uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir ingvers un B6 vitamīns, kā arī bezrecepšu zāles. Medikamenti var palīdzēt novērst nelabuma simptomus, taču svarīgākais ir saprast tā cēloņus un meklēt kompleksus risinājumus tā novēršanai,” stāsta farmaceite Anna Kivleniece.