Lai arī diabēts ir viena no izplatītākajām hroniskajām slimībām pasaulē, vairumam cilvēku tas joprojām šķiet tikai attāls drauds, kam ikdienā netiek pievērsts daudz uzmanības. Kā liecina aptieku tīkla Apotheka un Norstat veiktā aptauja, 60 % Latvijas iedzīvotāju neuzskata, ka ir slimības riska grupā, taču Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati atklāj, ka diabēts apdraud ievērojamu sabiedrības daļu un saslimšanas risks arvien turpina pieaugt. Vēl pirms diabēta attīstības daudzi cilvēki piedzīvo tā sākuma stadiju jeb prediabētu, kad cukura līmenis asinīs ir paaugstināts, bet simptomi vēl nav jūtami. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka viss ir kārtībā – izmaiņas organismā jau ir sākušās un var nelabvēlīgi ietekmēt veselību.
Šobrīd vairāk nekā puse cilvēku, kas dzīvo ar diabētu, nesaņem ārstēšanu un nelieto medikamentus tā kontrolei. Daļa no viņiem nemaz nenojauš par saslimšanu – glikozes līmenis ir ievērojami paaugstināts, taču pašsajūta ir laba, kā rezultātā viņi nejūt vajadzību veikt papildu pārbaudes. Diemžēl praksē joprojām bieži novērojamas situācijas, kad slimība tiek atklāta tikai tad, kad tā jau izraisījusi dažādas veselības problēmas, un izmeklējumi atklāj, ka cēlonis bijis laicīgi nediagnosticēts cukura diabēts.
„Augstie saslimstības rādītāji daļēji skaidrojami ar mūsu ikdienas uzturu, jo cukurs mūsdienās tiek pievienots teju katram produktam – gataviem ēdieniem, mērcēm, maizei, jogurtiem, konserviem un citiem produktiem. Pat šķietami veselīgi pārtikas produkti, piemēram, olbaltumvielu batoniņi, var saturēt pārsteidzoši daudz cukura. Līdz ar to arī cilvēki, kuri sevi neuzskata par saldumu cienītājiem, bieži uzņem lielāku cukura daudzumu nekā apzinās. Turklāt arī tādi faktori kā stress, nepietiekams miegs un mazkustīgs dzīvesveids ietekmē organisma spēju noturēt stabilu glikozes līmeni – pat tad, ja uzturs šķiet veselīgs un sabalansēts,” skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
Diabēta riska grupā var būt ikviens
Teju trešdaļa Latvijas iedzīvotāju (31 %), galvenokārt vecumā pēc 50 gadiem, sliecas domāt, ka varētu saslimt ar cukura diabētu, taču divreiz vairāk ir to, kuri ir pārliecināti, ka šis risks uz viņiem neattiecas. Visdrošākie par savu veselību ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem – 71 % no viņiem nejūtas apdraudēti.
Ārsti norāda, ka šāda pārliecība ne vienmēr atbilst realitātei – mūsdienu dzīvesveids, pārtikas industrijas ietekme un vides faktori cukura diabētu padara par realitāti, kas var skart ikvienu. Lai gan bieži tiek uzskatīts, ka riska grupā ir tikai cilvēki ar lieko svaru vai vecāka gadagājuma iedzīvotāji, pētījumi rāda, ka tie ne vienmēr ir slimības galvenie cēloņi. Tas nozīmē, ka problēmas saknes meklējamas dziļāk – visbiežāk traucētos vielmaiņas procesos. Tādēļ arī slaidi un jauni cilvēki nereti pat ir apdraudēti vairāk, jo simptomu šķietami nav, kā rezultātā netiek veiktas atbilstošas pārbaudes un slimību neatklāj laikus.
Tieši šādos gadījumos visbiežāk attīstās prediabēts – stāvoklis, kad glikozes līmenis asinīs jau ir paaugstināts, bet slimība vēl nav attīstījusies. Tas var rasties jebkurā vecumā un bieži vien norit bez jebkādiem simptomiem – cilvēks jūtas labi, taču organismā jau notiek pārmaiņas, kas ilgtermiņā var novest pie 2. tipa diabēta. Prediabēta laikā organisms sāk zaudēt spēju efektīvi izmantot cukuru: aizkuņģa dziedzeris sāk intensīvi ražot insulīnu, cenšoties kompensēt šo procesu, bet ar laiku „nogurst”, un cukura pārpalikums pārvēršas taukos, kas uzkrājas ap iekšējiem orgāniem – sirdi, aknām un zarnu traktu.
Arvien biežāk diabēts tiek konstatēts arī bērniem un pusaudžiem. Starptautiskās Diabēta federācijas dati rāda, ka pasaulē ar kādu no diabēta formām jau dzīvo vairāk nekā divi miljoni bērnu un jauniešu, un šis skaits turpina pieaugt.
Labākā profilakse – regulāras pārbaudes un veselīgs dzīvesveids
Speciālisti uzsver, ka diabēta attīstību iespējams novērst, ja izmaiņas tiek pamanītas laikus. Tāpēc ir būtiski sekot līdzi savam veselības stāvoklim, diagnosticēt novirzes un veikt nepieciešamās korekcijas dzīvesveidā. Agrīna diagnostika ļauj izvairīties no ilgtermiņa sarežģījumiem, tostarp sirds un asinsvadu slimībām, redzes pasliktināšanās un nieru darbības traucējumiem.
„Ar paaugstinātu glikozes līmeni asinīs cilvēks var dzīvot daudzus gadus, šai laikā nejūtot nekādas pazīmes. Tieši tāpēc svarīgi rīkoties preventīvi – pārbaudīties vismaz reizi gadā un pievērst uzmanību saviem ikdienas paradumiem. Sabalansēts uzturs, pietiekams miegs un regulāras fiziskās aktivitātes ir vienkāršākais veids, kā palīdzēt organismam uzturēt stabilu cukura līmeni un izvairīties no diabēta attīstības,” skaidro farmaceite Laila Zālīte.
