Reklāmraksts
Esi sācis ēst veselīgāk, taču svars tā arī nekrītas, pašsajūta nemainās, un drīz vien sāk piezagties sajūta, ka izmaiņām ēdienkartē īsti nav jēgas. Patiesībā ķermenis strādā daudz nemanāmāk, nekā mēs sagaidām – pārmaiņas sākas jau no pirmās dienas, pat ja to vēl neizjūtam. Tomēr, cik ilgs laiks patiesībā nepieciešams, lai rezultāti kļūtu acīmredzami, atklāj Veselības centra Vivendi sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumu (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
„Ieviešot izmaiņas ēdienkartē un citos ikdienas ieradumos, cilvēki vēlas redzēt rezultātus pēc iespējas ātrāk, un tas ir tikai loģiski. Tomēr paradoksāli – jo labāks ir cilvēka sākotnējais veselības stāvoklis, jo nemanāmākas būs izmaiņas, savukārt tiem, kuru organisms bijis izteiktākā disbalansā, pārmaiņas būs jūtamas daudz ātrāk. Dažkārt pietiek mainīt vienu vai divus paradumus, lai ķermenis reaģētu teju uzreiz. Piemēram, pietiek sabalansēt uzturu, nodrošināt pietiekamu ūdens uzņemšanu, samazināt kofeīna daudzumu vai atteikties no našķēšanās starp ēdienreizēm, ievērojot regulāras un pilnvērtīgas maltītes – un jau pēc vienas līdz divām nedēļām cilvēks var sākt just reālas pārmaiņas pašsajūtā,” stāsta Dr. Laila Siliņa.
„Pirms būtisku uztura izmaiņu ieviešanas ieteicams vispirms vērsties pie ģimenes ārsta vai cita veselības speciālista, izvērtēt esošo veselības stāvokli un, ja nepieciešams, veikt asins analīzes. Tas palīdz saprast, vai organismā nav vitamīnu vai minerālvielu deficīta, paaugstināts holesterīna līmenis, un kādas izmaiņas būtu visefektīvākās. Citādi pastāv risks, ka, mēģinot dzīvot veselīgāk, patiesībā var pasliktināt pašsajūtu – piemēram, saasināt esošas gremošanas vai vielmaiņas problēmas, radīt jaunas sūdzības vai pat izraisīt uzturvielu deficītu. Savukārt, ja uztura korekcijas ir atbilstošas organisma vajadzībām, var uzlaboties vielmaiņa, enerģijas līmenis, koncentrēšanās spējas, miega kvalitāte un mazināties nogurums,” skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Ko tad, ja svars nekrīt?
Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki zaudē motivāciju uztura pārmaiņu sākumposmā, ir sajūta, ka svars ir „iestrēdzis”. Tomēr fakts, ka skaitlis uz svariem nemainās, nebūt nenozīmē, ka uztura maiņa nestrādā. Pirmajās divās līdz trīs nedēļās pārmaiņas bieži notiek „aizkulisēs” – uzlabojas gremošana, mazinās vēlme pārēsties, un stabilizējas cukura līmenis asinīs. Tie ir pirmie signāli, ka organisms pielāgojas jaunajam režīmam, pat ja tas vēl neatspoguļojas skaitļos. Turklāt straujš svara kritums ne vienmēr ir vēlamais mērķis – daudz noturīgāks rezultāts rodas tad, ja pārmaiņas notiek lēni un pakāpeniski.
„Ir pilnīgi normāli, ka uztura maiņas procesā ir gan straujāku pārmaiņu brīži, gan posmi, kad šķiet – viss ir apstājies. Svarīgākais ir nepazaudēt motivāciju un nepadoties, ja tūlītēji rezultāti nav redzami, jo atgriešanās pie vecajiem paradumiem noteikti nepalīdzēs. Vērts jau laikus sagatavoties, ka pirmais motivācijas kritums bieži iestājas pēc divām līdz četrām nedēļām – tieši tad svarīgi pieiet situācijai racionāli: atskatīties uz sasniegto, pamanīt citas pozitīvas izmaiņas un turpināt iesākto ceļu,” papildina Dr. Laila Siliņa.
Cik ilgi jāīsteno pārmaiņas?
Tas, uz ko būtu vēlams tiekties, ir nevis īstermiņa projekts, bet jauns dzīvesveids, ko var uzturēt visu mūžu. Tas nozīmē atrast sabalansētu, garšīgu un baudāmu ēšanas veidu, kas sniedz enerģiju un labsajūtu bez bada sajūtas. Šādā pieejā vieta ir arī nelieliem gardumiem, taču pamatā ir apzinātība un spēja ieklausīties sevī – saprast, vai tiešām ir izsalkums, vai vienkārši vēlme ēst ieraduma pēc. Tikai šādi pārmaiņas kļūst noturīgas un dabiski iekļaujas ikdienā.
„Tāpat arī ir ļoti svarīgi turpināt regulāri sekot līdzi savai veselībai – ieteicams vismaz reizi gadā doties pie sava veselības speciālista vai ģimenes ārsta un veikt analīzes. Būtiski ir atbalstīt organismu, laikus novēršot vitamīnu un minerālvielu deficītu ar sabalansētu uzturu un, ja nepieciešams, lietojot uztura bagātinātājus. Jāņem vērā arī sezonalitāte – piemēram, tuvojoties vīrusu sezonai, laikus stiprināt imunitāti, lai organisms būtu labāk sagatavots un spējīgs pretoties ārējās vides izaicinājumiem,” Atgādina farmaceite Alīna Fleišmane.
UZTURA BAGĀTINĀTĀJS. UZTURA BAGĀTINĀTĀJS NEAIZSTĀJ PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU.
