D un E vitamīni

D vitamīns: imunitātei, fiziskajai veselībai un mentālajai labbūtībai

D vitamīns jeb kalciferols ir taukos šķīstoša vitamīnu grupa, ko veido 5 dažādi elementi. Zināmākais ir D3 vitamīns, ko cilvēka organisms spēj sintezēt brīdī, kad āda nonāk saskarē ar ultravioleto starojumu. 

D vitamīna galvenie ieguves avoti:

• eksogēnais – tiek uzņemts ar pārtikas produktiem un uztura bagātinātājiem;
• endogēnais – tiek producēts ādā saules iedarbības rezultātā. 

D vitamīna nozīme 

D vitamīns ir vajadzīgs gan pieaugušajiem, gan bērniem, jo tas nodrošina pilnvērtīgu un normālu organisma funkcionēšanu:

• kaulu veselībai: D vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos, kas ir būtiski stipru kaulu uzturēšanai. Ja organismā nav pietiekami daudz D vitamīna, kauli var kļūt trausli, sākt deformēties;
• imunitātei: D vitamīnam ir svarīga loma imūnsistēmas uzturēšanā. Kā liecina pasaulē veikto pētījumu rezultāti, pietiekams D vitamīna līmenis var samazināt augšējo elpceļu infekciju risku;
• psishoemocionālajai veselībai: D vitamīns  spēj samazināt depresijas un trauksmes attīstības risku; 
• sirds un asinsvadu veselībai: ir pierādīts, ka D vitamīns var veicināt sirds veselību, normalizēt asinsspiedienu, stiprināt asinsvadu sieniņas.

D vitamīna trūkums: simptomi 

Ja jau mūsu organisms pats spēj sintezēt D vitamīnu, tad kāpēc tas būtu jāuzņem vēl papildus? Tas ir tāpēc, ka Latvijā no 365 dienām saulainas ir aptuveni 75. Mūsu platuma grādos saules gaismu izdodas notvert daudz mazāk, īpaši rudens un ziemas periodos. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir D vitamīna deficīts. D vitamīna trūkums var radīt virkni veselības problēmu, kas var izpausties kā:

• kaulu un muskuļu sāpes; 
• bieža slimošana; 
• pastāvīgs nogurums; 
• garastāvokļa svārstības; 
• atmiņas pasliktināšanās un citi kognitīvie traucējumi;  
• krampji. 

D vitamīna deficīts var būt arī bērniem, tā galvenās pazīmes ir: 

• paaugstināts rahīta (kaulu deformēšanās) risks; 
• attīstības aizkavēšanās; 
• pazemināts muskuļu tonuss; 
• aizkavēta zobu augšana; 
• paaugstināta uzbudināmība un aizkaitināmība; 
• novājināta imunitāte; 
• nogurums un enerģijas trūkums. 

D vitamīns bērniem ir nepieciešams normālai kaulu augšanai, jo tas veicina kalcija, magnija un fosfora normālu uzsūkšanos organismā. 

Ja ir aizdomas par D vitamīna deficītu, ieteicams vērsties pie ārstējošā ārsta, lai noskaidrotu iespējamos cēloņus. 

D vitamīna norma

Visefektīvākais veids, kā pārliecināties par D vitamīna līmeni, ir, veicot asins analīzes. Rādītāji, kam pievērst uzmanību: 

• Optimāls rādītājs – no 45 līdz 55 ng/mL;
• Pietiekams līmenis > 30 ng/mL; 
• Nepietiekams līmenis no 20 līdz 29,9 ng/mL;
• Vidējs deficīts no 10 līdz 19,9 ng/mL;
• Smags deficīts <10 ng/mL. 

Atkarībā no deficīta smaguma pakāpes, veselības stāvokļa un vēl citiem faktoriem rekomendējamā D vitamīna dienas deva:

• pieaugušajiem bez hroniskām slimībām un citām veselības problēmām: 15–20 µg; 
• senioriem (vecumā virs 70 gadiem): 20–25 µg, ņemot vērā, ka novecošanās procesu ietekmē samazinās D vitamīna sintēze ādā; 
• grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti: 15– 20µg; 
• zīdaiņiem (līdz 1 gada vecumam): 10 µg; 
• bērniem (līdz 18 gadu vecumam): 15 µg.

Vienmēr pirms D vitamīna preparātu lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai noteiktu precīzu devu, īpaši tad, ja ir diagnosticētas kādas blakusslimības  vai radušās aizdomas par D vitamīna deficītu.

D vitamīna pārdozēšana 

Ja D vitamīns tiek uzņemts neadekvātās devās, var parādīties dažādi nepatīkami simptomi: 

• slikta dūša, vemšana;
• vājums;
• apetītes zudums;
• dehidratācija (organisma atūdeņošanās); 
• paaugstināts kalcija līmenis asinīs (hiperkalciēmija).
  

Pārdozēšana notiek retos gadījumos un parasti tikai tad, ja ilgstoši tiek lietotas ļoti augstas D vitamīna devas.

Iemesli, kāpēc neuzsūcas D vitamīns 

Ir vairāki iemesli, kāpēc organismā var būt traucēta D vitamīna uzsūkšanās. Daži no tiem: 

• gremošanas un vielmaiņas traucējumi – celiakija, Krona slimība, cistiskā fibroze var kavēt D vitamīna uzsūkšanos; 
• aknu un/vai nieru darbības traucējumi – tieši šie orgāni pārvērš D vitamīnu tā aktīvajā formā; 
• ādas īpatnības – cilvēkiem ar tumsnējāku ādu D vitamīns var tikt sintezēts mazāk augstākas melatonīna saturācijas dēļ; 
• pārāk zems tauku saturs uzturā – īpaši, ja no ēdienkartes tiek izslēgti veselīgie tauki;

• medikamentu ietekme – kortikosteroīdi, pretepilepsijas u. c. preparāti var ietekmēt D vitamīna uzsūkšanās spējas. 

D vitamīna preparāti un citi vitamīni plašā klāstā pieejami Apotheka.lv – iepērcies, neizejot no mājām! 

UZTURA BAGĀTINĀTĀJI NEAIZVIETO PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU! 

Biežāk uzdotie jautājumi 

1. Vai D vitamīns 4000 ir paredzēts deficīta ārstēšanai? 

Jā, šī deva parasti ir paredzēta deficīta ārstēšanai. Parasti tā tiek piemērota īslaicīgi un ārsta uzraudzībā, ņemot vērā, ka tiek pārsniegta rekomendējamā dienas deva.  

1. Kā pareizi lietot D vitamīnu? 

D vitamīna preparātus ieteicams lietot ēdienreižu laikā un vislabāk no rīta vai dienas pirmajā pusē. 

1. Vai D vitamīnu ir iespējams uzņemt tikai ar uzturu? 

D vitamīnu satur daži pārtikas produkti, tostarp treknās zivis, olu dzeltenumi, piena izstrādājumi, līdz ar to bieži vien tikai ar uzturu nav iespējams uzņemt to pietiekamā daudzumā, tāpēc neiztikt bez atrašanās saules gaismā un uztura bagātinātāju lietošanas. 

1. Vai D vitamīns un kafija ir lietojami kopā? 

Kafija tiešā mērā neietekmē D vitamīna efektivitāti, taču jāņem vērā, ka palielināts kofeīna daudzums var samazināt kalcija uzsūkšanos organismā, kas ir saistīts ar D vitamīna funkciju. Lai maksimāli nodrošinātu tā uzsūkšanos, ieteicams D vitamīnu uzņemt vismaz stundu pirms vai pēc kafijas dzeršanas.

1. Cik ilgi ir jāuzturas saulē, lai nodrošinātu pietiekošu D vitamīna daudzumu? 

Lai veicinātu D vitamīna sintēzi, saulē būtu jāuzturas apmēram 10 līdz 30 minūtes.