Vasaras atvaļinājumu laiku – vai tas būtu mājās, pludmalē vai ceļojumā – bieži papildina arī izmaiņas ikdienas režīmā un ēdienkartē. Pārēšanās, neregulārs ēšanas režīms un karstums var viegli veicināt dažādas vēdera problēmas, pasliktināt pašsajūtu un sabojāt ilgi gaidīto atpūtu. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane atklāj, kāpēc gremošanas traucējumi atvaļinājumā nav nekāds retums un kā ar tiem tikt galā jebkurā atpūtas vietā.
„Vasarā gremošanas traucējumi ir ļoti izplatīti, jo, baudot atpūtu, izbraucienus pie dabas un citus vasaras priekus, cilvēki nereti mēdz mainīt ierasto ēšanas režīmu. Papildu riskus rada arī ēšanas vides maiņa – brīvā dabā tiek lietoti produkti, kas ātri bojājas, pārtika uzglabāta bez atbilstošas temperatūras kontroles, kā arī netieši netiek ievērotas higiēnas un sanitārās normas, tostarp regulāra roku mazgāšana. Šādi apstākļi būtiski palielina infekcijas slimību, īpaši akūtas caurejas un kuņģa-zarnu trakta iekaisumu, risku,” stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Vēdera riski vasarā: Pie grila, ciemos un pludmalē
Vasara ir baudīšanas laiks – grilēšana, pikniki un atpūta pie ūdens tā vien vilina svinēt dzīvi ar dažādiem gardumiem. Tomēr trekns ēdiens, cepta gaļa un alkohols var pārslogot gan kuņģi, gan aknas. Papildu risku rada neatbilstoši uzglabāta pārtika – siltumā baktērijas ātri vairojas , palielinot saindēšanās iespējamību. Vērts pievērst uzmanību arī dzērienu izvēlei – gāzētie un saldinātie dzērieni, kā arī pārāk auksti ēdieni var izraisīt kuņģa spazmas un vēdera uzpūšanos. Karstie laikapstākļi turklāt var palēnināt gremošanu, mazināt apetīti un ietekmēt zarnu darbību, izraisot smaguma sajūtu vai aizcietējumus.
Tāpat atvaļinājums bieži nozīmē arī došanos ārpus ierastās vides – uz laukiem, pie dabas vai ārvalstīm. Mainoties klimatam, ūdens sastāvam un ēdiena kvalitātei, arī zarnu mikrobioms var piedzīvot stresu. Pat ceļojot Latvijā, ciemošanās laikā bieži sastopamies ar bagātīgām maltītēm, kurās dominē neikdienišķi produkti vai lielas porcijas. Gremošanas sistēmai tas var būt izaicinājums. Ja uzturs ir smags vai higiēnas apstākļi – nepietiekami –, palielinās infekciju un kuņģa-zarnu trakta traucējumu risks. Tādos gadījumos ieteicams ievērot mērenību, regulāri mazgāt rokas un būt uzmanīgiem ar nefiltrētu vai nezināmas izcelsmes ūdeni.
Kā palīdzēt vēderam – praktiski ieteikumi ikdienai
Atpūtas laikā vislabākais, ko varam darīt gremošanas sistēmas labā, ir ievērot vienkāršus, bet efektīvus principus: ēst regulāri, izvēlēties vieglu, sabalansētu ēdienu un nepārspīlēt ar porciju lielumu. Būtiska nozīme ir arī kustībai – pat īsa pastaiga pēc ēdienreizes palīdz uzlabot gremošanas procesus. Ieteicams parūpēties par pietiekamu šķidruma uzņemšanu un uztura bagātinātājiem, ja tie nepieciešami – probiotiķi var līdzsvarot zarnu mikrobiomu, fermenti palīdz smaguma sajūtas gadījumā, bet zāļu tējas, piemēram, kumelīšu vai piparmētru tēja, un minerālūdens atbalsta kuņģa darbību dabiskā veidā.
Tāpat pievērs uzmanību pārtikas uzglabāšanai, īpaši ieturot maltīti ārpus telpām. Siltais laiks veicina baktēriju vairošanos, jo sevišķi dzīvnieku valsts produktos – piena produktos, gaļā, olās un zivīs. Ja produkta garša, smarža vai konsistence šķiet savāda, nekavējoties no tā atbrīvojies. Plānojot pikniku, dod priekšroku termiski apstrādātiem un ilgāk uzglabājamiem produktiem.
„Ja vēdera diskomforts ir viegls un saistīts ar pārēšanos, uztura izmaiņām vai vieglu vīrusu, palīdzēt var aptiekā pieejamie preparāti – adsorbenti, probiotiķi, fermenti un organisma rehidratāciju veicinošie līdzekļi,” norāda farmaceite Alīna Fleišmane. „Tomēr, ja simptomi ir smagāki – piemēram, ilgstoša vai asiņaina caureja, stipras sāpes vēderā, augsta temperatūra vai vemšana –, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Atvaļinājumā ir svarīgi nepalaist garām to brīdi, kad ar aptiekā iegādātajiem līdzekļiem vairs nepietiks, jo infekcijas vai iekaisuma slimības var strauji progresēt,” piekodina farmaceite.
