Foto: Pexels.com/Zivka Dimova
Rakstu sagatavojusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Agnese Mikilpa-Mikgelba sadarbībā ar Apotheka sertificētajām farmaceitēm Lailu Zālīti un Annu Kivlenieci. Visi ieteikumi balstīti uz medicīniski verificētu praksi bērnu veselības veicināšanā.
Galvenās atziņas
-
Emocionālā veselība un stress: Emocionāli pārdzīvojumi tieši ietekmē bērna imunitāti – jo drošāk bērns jūtas, jo mazāka iespējamība bieži slimot.
-
Normāls slimošanas biežums: Līdz skolas vecumam bērni normāli var slimot 4 līdz 8 reizes gadā; šī procesa laikā imunitāte dabiski trenējas un nostiprinās.
-
Imunitātes pamatpīlāri: Pilnvērtīgs uzturs, veselīga zarnu mikroflora un pietiekams D vitamīna līmenis ir bērna organisma aizsargspēju pamats.
Vasaras beigās, kad atpūta dabā vēl ir aktuāla un joprojām jāuzmanās no ērcēm un to pārnēsātās Laimas slimības, vienlaikus jāsāk gatavoties rudens vīrusu sezonai. Atgriešanās izglītības iestādēs ir liels izaicinājums bērna organismam, taču mērķtiecīga bērna imunitātes stiprināšana var ievērojami atvieglot adaptāciju bērnudārzā un skolā.
Kāpēc bērni slimo biežāk, uzsākot bērnudārza un skolas gaitas?
Uzsākot mācību gadu, bērna kontaktu loks strauji paplašinās. Bērnu slimošana šajā periodā ir dabiska un skaidrojama gan ar fiziskiem, gan psiholoģiskiem faktoriem.
Vīrusu apmaiņa slēgtās telpās
Pēc vasaras brīvlaika, nonākot slēgtās telpās ar desmitiem vienaudžu, bērni intensīvi "apmainās" ar vīrusiem, kurus viņu imūnsistēma iepriekš nav sastapusi. Lai mazinātu infekciju izplatību, ārkārtīgi svarīga ir regulāra telpu vēdināšana. Gaisa temperatūrai telpās nevajadzētu pārsniegt +20 grādus, jo pārmērīgs karstums un sauss gaiss sausina elpceļu gļotādu, mazinot tās spēju aizturēt patogēnus (slimību ierosinātājus) un putekļus.
Emocionālā spriedze un imunitāte
Adaptācija bērnudārzā vai skolā rada stresu, un paaugstināts stresa hormonu līmenis tieši novājina organisma aizsargspējas. Mazāki bērni emocionālo diskomfortu nespēj izteikt vārdos, tāpēc tas bieži izpaužas kā somatiskas sūdzības (fiziski simptomi bez medicīniska iemesla) – neizskaidrojamas vēdera sāpes, slikta dūša vai galvassāpes.
Ja bērniņš ir izteikti nervozs un slikti guļ, nervu sistēmas stabilizēšanai un emocionālās spriedzes mazināšanai noderēs speciāli bērniem paredzēti nomierinošie līdzekļi un nomierinošas zāļu tējas. Drošas un atbalstošas vides radīšana mājās ir pirmais solis pretim spēcīgai imunitātei.
5 soļi spēcīgai bērna imunitātei jaunajā mācību gadā
1. Sabalansēts uzturs un "labās baktērijas"
Kā stiprināt imunitāti ikdienā? Pamatā ir pilnvērtīgs uzturs ar 4 līdz 5 ēdienreizēm dienā, krasi samazinot cukurotu našķu patēriņu, jo cukurs negatīvi ietekmē balto asinsķermenīšu spēju cīnīties ar vīrusiem.
Aptuveni 70–80% imūno šūnu atrodas zarnu traktā. Veselīgs mikrobioms (zarnu mikroflora) palīdz organismam efektīvāk pretoties infekcijām. Imunitātes atbalstam, kā arī zarnu trakta mikrofloras atjaunošanai pēc antibiotiku kursa, palīdzēs kvalitatīvi probiotiķi.
Foto: Pexels.com/Gustavo Fring
2. Bāzes vitamīni un minerālvielas
Rudenī, pēc asins analīžu veikšanas, bērniem bieži atklājas D vitamīna un dzelzs trūkums. Lai nodrošinātu augošu organismu ar visu nepieciešamo, izvēlieties atbilstošus vitamīnus bērniem.
Īpaši svarīgi imūnsistēmas normālai darbībai ir D un E vitamīni. Būtisks ir arī C vitamīns, kas darbojas kā spēcīgs antioksidants (pasargā šūnas no bojājumiem) un veicina dzelzs uzsūkšanos. Smadzeņu darbības un redzes atbalstam rudens sezonā neaizstājama ir zivju eļļa un omega-3.
Papildu aizsardzībai var noderēt cinks un selēns, kā arī kompleksie līdzekļi imunitātes stiprināšanai. Ja bērns sūdzas par muskuļu krampjiem, ir nemierīgs vai slikti guļ, tas bieži liecina, ka organismā magnijs bērniem ir nepietiekamā daudzumā.
3. Veselīgs miega režīms
Pāreju uz agrāku celšanos ieteicams uzsākt jau augustā, pakāpeniski radinot bērnu pie jaunās rutīnas. Pirmsskolas vecuma bērniem nepieciešamas 10–13 stundas miega, bet sākumskolas skolēniem 9–11 stundas. Kvalitatīvs miega režīms atjauno organismu un uztur imūnsistēmas darbību.
4. Norūdīšanās un fiziskās aktivitātes
Bērniem svaigā gaisā aktīvi jākustas vismaz 60 minūtes katru dienu neatkarīgi no laikapstākļiem. Lai bērns nesasvīstu un vēlāk nenosaltu, ģērbjoties ievērojiet "sīpola principu" – velciet vairākas plānas apģērba kārtas, ko aktīvu rotaļu laikā var viegli novilkt.
5. Personīgā higiēna
Iemāciet bērnam pareizu roku mazgāšanas rutīnu – ar siltu ūdeni un ziepēm vismaz 20 sekundes. Rokas jāmazgā pirms ēšanas, pēc tualetes un vienmēr, ienākot mājās no dārziņa vai spēļu laukuma.
Cik bieža slimošana ir norma, un kā rīkoties adaptācijas periodā?
Foto: Pexels.com/Mart Production
Pediatri skaidro: no 2 līdz 4 gadu vecumam bērns gadā var slimot pat 8 līdz 10 reizes. Tas nav pamats panikai! Katra saskarsme ar jaunu vīrusu ir dabiska imūnsistēmas reakcija un treniņš, kas palīdz organismam nākotnē ātrāk atpazīt un pieveikt slimību ierosinātājus.
Ja bērns saslimst, svarīgākais ir sniegt emocionālo atbalstu. Izrunājiet dienas notikumus un nespiediet bērnu ēst tukšu šķīvi, ja slimības laikā nav apetītes – daudz būtiskāk ir nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu. Tāpat speciālisti uzsver Nacionālā vakcinācijas kalendāra ievērošanu un iesaka oktobrī apsvērt bērna vakcināciju pret gripu, lai pasargātu no smagām komplikācijām vīrusu sezonā. Ja simptomi ir smagi vai neskaidri, vienmēr konsultējieties ar ārstu!
Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!
Biežāk uzdotie jautājumi
-
Kāpēc bērnam rudenī pasliktinās miegs un parādās nervozitāte?
Rudenī miega traucējumus visbiežāk izraisa adaptācijas stress. Jauna vide, neierasts režīms un šķiršanās no vecākiem rada emocionālu spriedzi, kas ietekmē nervu sistēmu un var izpausties kā grūtības iemigt vai aizkaitināmība.
-
Kādus vitamīnus vislabāk dot bērnam pirms bērnudārza sākuma?
Bāzes ieteikums ir nodrošināt optimālu D vitamīna un C vitamīna līmeni, kā arī Omega-3 taukskābes smadzeņu un imunitātes atbalstam. Precīzus vitamīnus un to devas var ieteikt ārsts vai farmaceits pēc asins analīžu veikšanas.
-
Cik ilgi ilgst adaptācijas periods bērnudārzā?
Katra bērna adaptācija ir individuāla, bet parasti tā ilgst no 2 līdz 4 mēnešiem. Šajā periodā var būt vairākas emocionālas un fiziskas "krīzes" fāzes, kuru laikā bērns var biežāk slimot vai izrādīt nevēlēšanos apmeklēt dārziņu.
