Pēdējo gadu laikā nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savu veselību vērtē kā labu, kā arī to aptaujāto skaits, kuri savu dzīvesveidu kopumā uzskata par veselīgu, liecina devītā ikgadējā “Mana Aptieka & Apotheka veselības indeksa” aptaujas dati. Ja 2022. gadā apgalvojumam “man ir laba veselība” piekrita 57 % iedzīvotāju, tad jaunākajā pētījumā šis rādītājs pieaudzis līdz 63 %. Tāpat par 6 procentpunktiem – no 63 % līdz 68 % – palielinājies to respondentu īpatsvars, kuri savu dzīvesveidu kopumā raksturo kā veselīgu.
Labāks savas veselības pašvērtējums būtiski biežāk novērojams to respondentu vidū, kuri savu dzīvesveidu novērtē kā kopumā veselīgu un uzskata, ka pietiekami nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, un savu ikdienas stresa līmeni raksturo kā zemu.
“Lai arī to bieži novērtējam tikai tad, kad mūs pašus piemeklē veselības problēmas vai saslimst kāds tuvs cilvēks, laba veselība ir milzīga vērtība un ceļš uz to ir veselīgs dzīvesveids un slimību profilakse. Veselības stāvoklis vistiešāk ietekmē dzīves kvalitāti un labsajūtu. Prieks, ka sabiedrības veselīguma pašvērtējums uzlabojas, iedzīvotāji paliek arvien izglītotāki un investē gan laiku, gan resursus veselīgā dzīvesveidā, jo tam ir patiešām izšķiroša nozīme,” saka “Mana Aptieka” aptiekas vadītāja, farmaceite Agnese Ritene.
Nozīme izglītībai un vecumam
Aptaujā ir vērojama saistība starp iedzīvotāju izglītības līmeni un veselības pašvērtējumu – jo augstāks izglītības līmenis, jo lielāks to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savu veselību vērtē kā labu. Apgalvojumam “man ir laba veselība” daļēji vai pilnībā piekrīt tikai 52 % iedzīvotāju ar pamatizglībību, 61 % aptaujāto ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību un 71 % iedzīvotāju ar augtāko izglītību.
Aptaujas dati liecina, ka, pieaugot vecumam, samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savu veselību vērtē kā labu. Vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem apgalvojumam par labu veselību piekrīt 94 % respondentu, savukārt vecuma grupā virs 65 gadiem – tikai 32 %.
“Ķermenī norit dabiski novecošanas procesi, un ir neizbēgami, ka gadu laikā tas nespēj vairs tik ātri atjaunoties un nav tik veselīgs un enerģisks kā jaunībā. Taču, jo vecāki mēs kļūstam, jo vairāk izjūtam paši sava dzīvesveida ietekmi. Kustības, sabalansēts uzturs, izgulēšanās, kā arī psihoemocionālais fons, savlaicīga veselības problēmu pamanīšana un ārsta apmeklējums, nesmēķēšana un izvairīšanās no pārmērīgas alkohola lietošanas – tas viss ir vitāli svarīgs, lai paildzinātu veselīgos un kvalitatīvos dzīves gadus. Vecumdienas it nemaz nenozīmē obligātas hroniskas saslimšanas, sliktu pašsajūtu un veselību, bet dzīvesveida izvēle un attieksme pret savu ķermeni ir mūsu pašu rokās,” stāsta A. Ritene.
Tāpat kopumā augstāk savu veselību novērtējuši Rīgā un citās pilsētās dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji. No tiem 65 % pilnībā vai drīzāk piekrīt, ka viņiem ir laba veselība, kamēr tādu pašu vērtējumu sniedza vien 59 % lauku apvidos dzīvojošie cilvēki.
