Regulāra asinsanalīžu veikšana ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā laikus novērtēt ķermeņa veselības stāvokli, pamanīt veselības problēmas un tās novērst, vēl pirms parādījušies simptomi. Neskatoties uz to, 14 % Latvijas iedzīvotāju pēdējās asinsanalīzes veikuši senāk nekā pirms trīs gadiem, liecina jaunākais „Mana Aptieka & Apotheka” ikgadējais Veselības indeksa pētījums.
„Lai pārliecinātos par sava ķermeņa vispārējo veselības stāvokli un norisēm organismā, veselam cilvēkam asinsanalīzes vajadzētu veikt reizi gadā. Tās parādīs, kā funkcionē dažādi orgāni - aknas, nieres, vairogdziedzeris, aizkuņģa dziedzeris un citi –, kā noris vielmaiņas procesi, vai nav novērojams kādu būtisku vielu deficīts, piemēram, D vitamīna, un būs iespēja izvērtēt dažādu slimību marķieru datus. Ja cilvēkam pastāv kādi papildu riska faktori, piemēram, hroniskas saslimšanas, liekais svars, slikta ģimenes slimību vēsture, kaitīgi ieradumi, tad ārsts var norīkot asinsanalīžu veikšanu arī biežāk. Asinsanalīžu profilaktiska veikšana ļauj sekot līdzi organisma stāvoklim, savlaicīgi pamanīt būtiskas novirzes un iespējami ātri uzsākt ārstēšanu,” stāsta Mana Aptieka aptiekas vadītāja, sertificētā farmaceite Agnese Ritene.
Saskaņā ar aptauju vairāk nekā puse iedzīvotāju (55 %) asinsanalīzes veikuši pēdējā gada laikā, bet katrs trešais (30 %) – pēdējo divu gadu laikā. Biežāk asinsanalīzes veikušas sievietes, gados vecāki cilvēki un iedzīvotāji ar augstāko izglītību.
Kā skaidro Agnese Ritene, daudzas slimības sākotnēji norit bez izteiktiem simptomiem, piemēram, 2. tipa cukura diabēts, paaugstināts holesterīna līmenis (dislipidēmija), osteoporoze un aknu saslimšanas, un pilnā asins aina ļauj tās atklāt savlaicīgi. Analīzes sniedz arī informāciju par vitamīnu un minerālvielu līmeni organismā, ļaujot laikus novērst to deficītu, kas īpaši būtiski ir, piemēram, D vitamīna gadījumā. Iegūtie rezultāti dod iespēju izvērtēt dzīvesveidu, uzturu un kaitīgos ieradumus, kā arī pieņemt lēmumus par ārstēšanas uzsākšanu vai nepieciešamību lietot uztura bagātinātājus. Galvenais – tie palīdz laikus ieviest izmaiņas, pirms veselības problēmas attīstās par nopietnām saslimšanām.
Veicot asinsanalīzes pārāk reti, riskē laikus nepamanīt būtiskas izmaiņas veselībā
Saskaņā ar aptauju 9 % iedzīvotāju asinsanalīzes veikuši pirms trīs līdz četriem gadiem, 2 % - pirms pieciem līdz desmit gadiem, 1 % - senāk nekā pirms 10 gadiem, bet 2 % atzīmējuši, ka tās nav veikuši vispār.
„Ja asinsanalīzes veic pārāk reti, cilvēks riskē nepamanīt būtiskas izmaiņas savā veselībā līdz brīdim, kad problēma jau kļuvusi nopietna. Tas var nozīmēt ne tikai straujāku veselības pasliktināšanos, bet arī sarežģītāku un ilgāku, kā arī bieži vien novēlotu ārstēšanu. Nereti daudzu saslimšanu sākumstadijā nenovēro būtisku pašsajūtas pasliktināšanos, cilvēki dažkārt nepievērš uzmanību tādām šķietami nebūtiskām pazīmēm kā nogurums, koncentrēšanās grūtības vai samazinātas darbaspējas. Daudzi pašsajūtas izmaiņas skaidro ar stresu vai dzīves tempu, nevis iespējamām veselības problēmām. Šādā situācijā cilvēki pie ārsta nonāk tikai tad, kad simptomi jau traucē ikdienas dzīvei, lai gan daudzos gadījumos situāciju būtu iespējams novērst agrāk. Tāpēc regulāra analīžu veikšana nav formalitāte – tā ir būtiska profilakses daļa, kas palīdz izvairīties no nopietnām saslimšanām nākotnē,” skaidro farmaceite.
Viņa uzsver, ka asinsanalīzes noteikti vajadzētu veikt, ja ir pastāvīgs nogurums bez redzama iemesla, galvas reiboņi, biežas saslimšanas vai straujas svara izmaiņas.
Par pētījumu
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir daudzveidīgākais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau deviņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1003 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam.
