Stresa hormoni un to ietekme uz veselību, skaidro farmaceite

Stress ir nespecifiska organisma reakcija uz jebkuru doto uzdevumu. Tas palīdz organismam pielāgoties jaunajiem apstākļiem un mobilizēt slēptās rezerves, lai sekmīgi tiktu galā ar izaicinājumiem un sasniegtu iecerētos mērķus. Lai gan nelielās devās stress iedarbojas labvēlīgi, ilgstoša spriedze var radīt nervozitāti, pārmērīgu nogurumu un pat veicināt nopietnas saslimšanas. Kā stresa hormoni ietekmē ķermeni un ko iespējams darīt, lai mazinātu ilgstoša stresa radītās sekas, skaidro Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

Foto: pexels.com/Pexels

Rakstu sagatavojušas un pārbaudījušas Apotheka sertificētās farmaceites Mārīte Šukele un Amanda Ozoliņa. Ieteikumi balstīti uz drošu farmaceitisko praksi un zinātniski pamatotiem nervu sistēmas atbalsta principiem.

Galvenās atziņas

• Stresa divējādā daba: Īslaicīgs stress (eistress) ir vitāli nepieciešams izdzīvošanai, modrībai un koncentrēšanās spējām, bet hronisks stress grauj imūnsistēmu un sirds veselību.

• Kortizola bioloģiskie draudi: Ilgstoši paaugstināts kortizols (ilgtermiņa stresa hormons) nomāc laimes hormona ražošanu smadzenēs, paaugstina glikozes līmeni asinīs un veicina tauku uzkrāšanos vēdera zonā.

• Skaidri fiziskie signāli: Nemitīga spriedze tieši ietekmē gremošanas traktu (izraisot spazmas un caureju), kā arī sirds ritmu, radot sirdsklauves pat miera stāvoklī.

• Nervu sistēmas atbalsts: Dzīvesveida maiņa (kustības un miegs) kombinācijā ar B grupas vitamīniem un magniju ir efektīvākā "pirmā palīdzība" izsīkušai nervu sistēmai.

Mūsdienu dinamiskajā vidē, kurā sabiedrība pastāvīgi žonglē starp intensīviem darba pienākumiem, informatīvo pārslodzi un ģimenes dzīvi, spriedze ir kļuvusi par teju neatņemamu pavadoni. Lai gan vēsturiski un evolucionāri stresa hormoni palīdzēja cilvēkiem izdzīvot reālu, fizisku briesmu situācijās, mūsdienās tos visbiežāk izraisa emocionāli faktori un stingri termiņi.

Ja šis modrības stāvoklis ieilgst, bioloģiski aktīvās vielas no glābējiem pārvēršas par postītājiem, veicinot tādu stāvokli kā hronisks stress. Šajā padziļinātajā ceļvedī aplūkosim fizioloģiskos procesus, kas norisinās organismā spriedzes laikā, palīdzēsim atpazīt ilgstošas pārslodzes pazīmes un sniegsim praktiskus farmaceitu padomus nervu sistēmas atbalstam.

Kas ir stress un kāda ir stresa hormonu loma organismā?

Foto:magnific.com/Magnific

Stress ir nespecifiska organisma reakcija uz jebkuru spēcīgu ārēju vai iekšēju kairinātāju. Tiklīdz smadzenes uztver potenciālus draudus, tās zibenīgi nosūta signālu veģetatīvajai nervu sistēmai (mūsu organisma "autopilotam", kas bez mūsu apzinātas gribas regulē sirdsdarbību, elpošanu un asinsspiedienu). Šis signāls liek virsnieru dziedzeriem (nelieliem orgāniem virs nierēm) izdalīt stresa hormonus.

Svarīgi izprast, ka nelielās devās un īstermiņā stress jeb eistress (pozitīvais stress) ir labvēlīgs. Tas saasina maņas, uzlabo kognitīvās funkcijas un sniedz gandarījumu par paveikto, palīdzot mums mobilizēt slēptās rezerves. Taču mēs savu organismu pakļaujam briesmām brīdī, kad šis "aizsardzības režīms" netiek izslēgts. Galveno lomu šajos procesos spēlē divas atšķirīgas hormonu grupas.

"Cīnies vai bēdz" reakcija: Īstermiņa glābēji adrenalīns un noradrenalīns

Piedzīvojot bailes, satraukumu, aukstumu vai intensīvu fizisko slodzi, virsnieru serde izstrādā kateholamīnus (ātrās reaģēšanas hormonus) – adrenalīnu un noradrenalīnu. To ietekmē organismā iestājas primārā izdzīvošanas fāze.

• Adrenalīns: Darbojas kā starta šāviens un ir atbildīgs par tūlītēju enerģijas uzplūdumu. Tas zibenīgi paātrina sirdsdarbību, palielina miokarda (sirds muskuļa) saraušanās spēku un paplašina bronhus, lai nodrošinātu audiem maksimālu skābekļa piegādi. Tāpat tas atbrīvo glikozes rezerves asinīs, sniedzot muskuļiem degvielu, un paplašina acu zīlītes labākai redzamībai briesmu brīdī.

• Noradrenalīns: Koncentrējas uz asinsriti. Tas sašaurina perifēros asinsvadus ādā un gremošanas traktā, paaugstinot asinsspiedienu un novirzot asins plūsmu tieši uz smadzenēm un lielajiem muskuļiem. Tas izsauc trauksmi un ārkārtēju modrību.

Šis process ir nepieciešams izdzīvošanai. Taču mūsdienās problēma slēpjas tajā, ka pēc stresa hormonu izdalīšanās (piemēram, pēc asa strīda darbā) neseko dabiska fiziska izlāde (bēgšana vai cīņa), kas sadedzinātu saražoto enerģiju. Tā rezultātā asinsvadi ilgstoši paliek sašaurināti, radot smagu slodzi asinsrites sistēmai.

Ilgtermiņa enerģijas regulators: Kortizols

Kortizols ir glikokortikoīdu klases steroīdu hormons, ko izdala virsnieru garoza. Ikdienā tas ir vitāli nepieciešams – tas piedalās visos vielmaiņas procesos, kontrolē ūdens un sāļu līmeni organismā, kā arī atbild par iekaisuma procesu norisi. Tā līmenis asinīs dabiski mainās diennakts laikā: visaugstākais tas ir rīta stundās (palīdzot mums pamosties) un viszemākais – pusnaktī.

Spriedzes situācijās kortizols asinīs izdalās masīvi. Tā galvenais uzdevums krīzes brīdī ir nodrošināt smadzenes un muskuļus ar ilgtermiņa degvielu, liekot aknām ražot vairāk glikozes. Tomēr, ja stress ir hronisks un kortizols cirkulē asinīs nepārtraukti, tas sāk graut organismu no iekšienes:

• Glikozes traucējumi: Pastāvīgi augsts cukura līmenis asinīs palielina 2. tipa cukura diabēta risku un izjauc insulīna darbību.

• Imunitātes nomākšana: Lai taupītu enerģiju, augsts kortizols "izslēdz" imūnsistēmas darbību, padarot organismu uzņēmīgu pret vīrusiem un infekcijām.

• Laimes hormona bloķēšana: Kortizola pārprodukcija tieši traucē veidoties serotonīnam (laimes hormonam), izsaucot depresiju, nomāktību un smagas garastāvokļa svārstības.

Stresa hormonu salīdzinājums

Kā atpazīt hronisku stresu: Pazīmes, ko nedrīkst ignorēt

Foto:magnific.com/Magnific

Hroniska stresa gadījumā organisms ir zaudējis spēju patstāvīgi atgriezties miera stāvoklī. Cilvēki, kuri saskaras ar ilgstošu spriedzi, bieži cieš no "virsnieru izsīkuma" – stāvokļa, kad dziedzeri vairs nespēj nodrošināt pat normālu ikdienas kortizola līmeni. Tas izpaužas kā pastāvīgs, paralizējošs nogurums, kas novērojams jau agrās rīta stundās.

Fiziskās ķermeņa reakcijas ir skaļākie trauksmes zvani:

• Sirds un asinsvadu sistēmas slodze: Tā ir viena no bīstamākajām hroniskas spriedzes sekām. Stresa hormonu ietekmē asinsvadi ir pastāvīgi sašaurināti, kas sirdij liek strādāt ar ārkārtīgu piepūli. Parādās sirdsklauves miera stāvoklī un spiediena kāpumi. Cilvēkiem, kuri piedzīvo regulāru stresu, būtiski sekot līdzi rādītājiem, izmantojot asinsspiediena mērītājus, un profilaktiski stiprināt sirds un asinsvadu veselību.

• Gremošanas sistēmas traucējumi ("Stresa vēders"): Smadzenes un zarnu trakts ir cieši saistīti (tā saucamā brain-gut axis). Spriedzes laikā asinsrite tiek novirzīta prom no kuņģa un zarnām. Šī motorikas apstāšanās izraisa spazmas, kuņģa dedzināšanu, caureju vai, tieši pretēji, hroniskus aizcietējumus.

• Paaugstināts ķermeņa svars: Pētījumi apstiprina, ka augsts kortizola līmenis veicina svara pieaugumu. Pastāvīgi augstais glikozes līmenis asinīs palielina apetīti (sevišķi tieksmi pēc ogļhidrātiem) un veicina tauku šūnu uzkrāšanos tieši vidukļa apvidū (viscerālie tauki). Stresa ietekmē veidojas arī emocionālās ēšanas ieradumi.

• Galvassāpes un muskuļu saspringums: Stresa apstākļos kakla, sejas un plecu muskulatūra ir pastāvīgi sasprindzināta (gatavojoties sitienam). Tas izraisa tenzijas galvassāpes – spiedošu vai velkošu sajūtu visā galvā, kas var turpināties pat vairākas dienas.

• Miega traucējumi: Ja kortizola līmenis saglabājas augsts arī vakara stundās, tas tieši bloķē melatonīna (miega hormona) izstrādi. Cilvēks izjūt izsīkumu, bet smadzenes nespēj "atslēgties", radot iemigšanas grūtības un trauslu, saraustītu naktsmieru.

Farmaceita padomi: Kā dabiski mazināt spriedzi un atjaunot nervu sistēmu?

Foto:magnific.com/Magnific

Lai lauztu stresa apburto loku, ar zālēm vien nepietiks – ir jāievieš korekcijas ikdienas dzīvesveidā. Visefektīvāk kortizola un adrenalīna līmeni pazemina fiziskās aktivitātes (pastaigas, peldēšana), jo tās fiziski "sadedzina" asinīs uzkrātos stresa hormonus. Svarīgi ir ierobežot kofeīna un cukura patēriņu, jo šīs vielas mākslīgi kairina jau tā pārslogoto nervu sistēmu.

Magnijs un B grupas vitamīni – nervu sistēmas "būvmateriāli"

Hroniska stresa laikā organisms pastiprināti izvada minerālvielas caur nierēm. Ja nervu šūnām trūkst "būvmateriālu", tās nespēj atjaunoties.

• Magnija loma: Šī minerālviela ir vitāli svarīga nervu sistēmas nomierināšanai un muskuļu atslābināšanai. Deficīts izraisa muskuļu krampjus, acu raustīšanos un vēl lielāku uzbudināmību. Profilaksei ieteicams uzņemt magniju kursa veidā.

• B vitamīnu komplekss: Īpaši nozīmīgi ir B grupas vitamīni, sevišķi B6 vitamīns, kas nodrošina normālu nervu impulsu pārvadi un tieši piedalās serotonīna sintēzē. B6 vitamīns būtiski uzlabo magnija iekļūšanu šūnās, padarot abu vielu kombināciju par visefektīvāko ieroču arsenālu pret nervozitāti un nespēku.

Dabas veltes mērenai trauksmei un bezmiegam

Mērenas trauksmes gadījumā dabas preparāti var sniegt ievērojamu un saudzīgu atbalstu bez pieraduma riska.

Aptiekās pieejami augu valsts nomierinošie līdzekļi, kuru sastāvā ir pārbaudīti augu ekstrakti – baldriāns, pasiflora, melisa un apiņi. Šie augi maigi mazina veģetatīvās nervu sistēmas kairinājumu. Lielisks ikvakara rituāls, kas palīdz prātam pārslēgties uz atpūtu, ir nomierinošas zāļu tējas (piparmētras, māteres, vilkābeles) baudīšana.

Ja stress kļuvis par cēloni nopietniem miega traucējumiem, atpūtas ritma atjaunošanai farmaceits var ieteikt līdzekļus labam miegam, kas bagātināti ar melatonīnu.

Farmaceitu brīdinājums: Ja stresa simptomi (panikas lēkmes, hronisks bezmiegs, izteikti gremošanas traucējumi) kļūst nekontrolējami vai būtiski traucē ikdienas dzīvei, obligāti jākonsultējas ar ārstu vai psihoterapeitu!

Apotheka ieteikumi emocionālajai un fiziskajai labsajūtai

Atpazīstot hroniska stresa pazīmes un laicīgi rīkojoties – gan ieviešot veselīgas dzīvesveida izmaiņas, gan atbalstot organismu ar nepieciešamajām uzturvielām –, ir iespējams ievērojami mazināt risku saskarties ar nopietnām sirds, asinsvadu un imunitātes problēmām.

Apotheka farmaceiti vienmēr ir gatavi sniegt profesionālu un diskrētu konsultāciju, palīdzot atrast piemērotākos risinājumus Tavam sirdsmieram un enerģijas atgūšanai. Mūsu aptiekās un e-aptiekā atradīsi plašu uztura bagātinātāju un dabas preparātu klāstu, kas pielāgots individuālām vajadzībām.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai paaugstināts kortizols tiešām var veicināt svara pieaugumu?

Jā. Ilgstoši paaugstināts kortizols ceļ glikozes līmeni asinīs un izjauc insulīna dabiskās svārstības. Tas rada pastiprinātu tieksmi pēc "ātrajiem" ogļhidrātiem un liek organismam veidot enerģijas rezerves tauku formā, īpaši vēdera apvidū.

Kādēļ stresa dēļ mēdz sāpēt vēders?

Pastāv cieša saikne starp smadzenēm un zarnu traktu. Spriedzes laikā asinsrite tiek novirzīta no gremošanas trakta uz muskuļiem (gatavojoties "cīņai"). Šī pēkšņā asinsrites un motorikas apstāšanās gremošanas traktā rada spazmas, vēdera pūšanos un sāpes.

Kādi vitamīni visātrāk palīdz stabilizēt nervu sistēmu stresa laikā?

Nervu sistēmas atbalstam "ātrā palīdzība" ir magnijs un B grupas vitamīni (īpaši B6). B6 vitamīns ievērojami uzlabo magnija iekļūšanu šūnās, ļaujot ātrāk atslābināt sasprindzinātos muskuļus un mazināt nervu sistēmas pārkairinājumu.

Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!