Foto: pexels.com/Pexels
Rakstu sagatavojuši un pārbaudījuši Apotheka sertificētie farmaceiti. Visi ieteikumi balstīti uz drošu farmaceitisko praksi un zinātniski pamatotiem imunitātes stiprināšanas principiem.
Galvenās atziņas
-
Higiēnas nozīme: Saaukstēšanos izraisa vairāk nekā 200 dažādu vīrusu. Tā kā vīrusi izplatās gaisu-pilienu ceļā un caur virsmām, regulāra roku higiēna un telpu vēdināšana ir visefektīvākā profilakse pret saaukstēšanos.
-
Dabiska aizsargreakcija: Temperatūra līdz 38,5°C ir organisma dabiska cīņa ar vīrusu, kuras laikā izdalās imūnšūnas. Šo temperatūru nevajadzētu agresīvi mazināt bez ārsta norādījuma.
-
Kategorisks NĒ antibiotikām: Akūtu vīrusu infekciju (saaukstēšanos) nekad neārstē ar antibiotikām, jo tās nespēj iznīcināt vīrusus un nevajadzīgi sagrauj zarnu mikrofloru.
Saaukstēšanās ir viena no visbiežāk sastopamajām elpceļu saslimšanām, kas ik gadu miljoniem cilvēku liek palikt mājās, kavēt darbu vai skolu. Lai gan tautā šo stāvokli bieži dēvē vienkārši par "saaukstēšanos", medicīniski tā ir akūta augšējo elpceļu vīrusu infekcija, ko visbiežāk izraisa rinovīrusi, adenovīrusi vai koronavīrusi. Aktīva vīrusu sezona parasti sākas līdz ar rudens iestāšanos un turpinās līdz pat pavasarim.
Zināšanas par to, kā vīrusi iekļūst organismā, un pareiza imunitātes stiprināšana ir efektīvākais veids, kā sevi pasargāt. Šajā farmaceitu ceļvedī detalizēti skaidrosim saslimšanas bioloģiskos cēloņus, profilakses metodes un pareizu rīcību, ja vīruss tomēr ir pārvarējis organisma aizsargbarjeras.
Kāpēc mēs saaukstējamies un kā sevi pasargāt ikdienā?
Foto: pexels.com/Pexels
Sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka cilvēks saslimst no paša "aukstuma" vai caurvēja. Realitātē saaukstēšanās cēlonis vienmēr ir vīruss. Tomēr zema gaisa temperatūra būtiski vājina mūsu lokālo imunitāti. Ieelpojot aukstu gaisu, asinsvadi deguna gļotādā sašaurinās (vazokonstrikcija), lai saglabātu ķermeņa siltumu. Šī asinsvadu sašaurināšanās fiziski apgrūtina leikocītu (balto asinsšūnu, kas cīnās ar infekcijām) nokļūšanu deguna gļotādā, ļaujot patogēniem (slimību izraisītājiem) netraucēti savairoties.
Būtiskākie ikdienas profilakses soļi:
-
Roku higiēna un dezinfekcija: Vīrusi spēj izdzīvot uz virsmām (durvju rokturiem, iepirkumu ratiņiem, viedtālruņiem) no dažām stundām līdz pat vairākām dienām. Inficēšanās visbiežāk notiek, kad ar netīrām rokām pieskaramies acīm, degunam vai mutei. Regulāra roku mazgāšana un dezinfekcijas līdzekļu lietošana ārpus mājas ir kritiski svarīga.
-
Gaisa kvalitāte un gļotādu mitrināšana: Sākoties apkures sezonai, iekštelpās ievērojami krītas gaisa mitrums. Sauss gaiss izžāvē elpceļu gļotādas, apturot mukociliāro klīrensu – dabisko mehānismu, kurā mikroskopiskas skropstiņas izslauka vīrusus no elpceļiem. Regulāra telpu vēdināšana (vismaz 10 minūtes ar plaši atvērtu logu) un gaisa mitrinātāju izmantošana šo aizsargslāni atjauno.
-
Pilnvērtīgs miegs kā imunitātes pamats: Organisma atjaunošanās procesi un jaunu imūno šūnu (T-limfocītu) sintēze visaktīvāk notiek dziļā miega fāzē. Hronisks miega bads paaugstina stresa hormona kortizola līmeni, kas tieši nomāc imūnsistēmas darbību. Pieaugušajiem nepieciešamas vismaz 7–8 stundas kvalitatīva naktsmiera.
Ja rudens periodā jūti izteiktu enerģijas izsīkumu, stresa mākto imūnsistēmu iespējams atbalstīt. Izlasi mūsu farmaceitu sagatavoto ceļvedi par to, kāda ir vislabākā ātrā palīdzība imunitātes stiprināšanai pieaugušajiem.
Neredzamie palīgi: Vitamīni profilaksei
Foto: pexels.com/Pexels
Lai mūsu "iekšējā armija" spētu atvairīt vīrusu uzbrukumus, tai nepieciešams konkrēts uzturvielu un mikroelementu nodrošinājums. Tumšajā un vēsajā sezonā, kad svaigu vietējo dārzeņu pieejamība samazinās, atbilstoši savām vajadzībām izvēlēti līdzekļi imunitātei palīdz uzturēt nepārtrauktu aizsardzību.
-
C vitamīns: Vitāli svarīgs leikocītu darbības stimulēšanai. Tas darbojas arī kā spēcīgs antioksidants, pasargājot paša organisma šūnas no bojājumiem, kas rodas iekaisuma laikā. Profilaksei pietiek ar 200–500 mg diennaktī, bet pie pirmajiem simptomiem devu īslaicīgi drīkst palielināt līdz 1000-2000mg diennaktī.
-
D un E vitamīni: Latvijas platuma grādos D vitamīna (saules vitamīna) trūkums ir ļoti izplatīts. Uz mūsu imūnšūnām atrodas D vitamīna receptori – ja vitamīna trūkst, šūnas ir "aklās" pret vīrusiem un nespēj aktivizēties. Savukārt E vitamīns ir spēcīgs šūnu membrānu aizsargs pret oksidatīvo stresu.
Bērnu imūnsistēma vēl tikai mācās atpazīt vīrusus, tāpēc bērnudārza un skolas gaitu sākums bieži saistās ar nepārtrauktu slimošanu. Uzzini detalizētāk, kad bērnam vitamīnus ieteicams uzņemt papildus, lai izvairītos no ļoti biežas slimošanas un atbalstītu strauji augošo organismu.
Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!
Pirmie saaukstēšanās simptomi: Kā rīkoties, ja vīruss tomēr uzveicis?
Ja vīrusam izdevies pārvarēt pirmās barjeras, slimība parasti sākas ar prodromālo fāzi (diskomforta periodu pirms izteiktiem simptomiem) – parādās nogurums, viegla kakla kasīšanās un drebuļi.
Pats svarīgākais pamatnoteikums šajā brīdī ir palikt mājās. "Varoņdarbi", dodoties uz darbu ar pirmajiem simptomiem, ne tikai apdraud kolēģus, bet arī liedz organismam iespēju koncentrēt visu enerģiju vīrusa apkarošanai, pagarinot slimības gaitu. Atvieglojumu sniegs preparāti pret saaukstēšanos, kas mazina muskuļu sāpes un uzlabo vispārējo pašsajūtu.
Kā ārstēt iesnas un aizliktu degunu?
Rinīts (iesnas) ir deguna gļotādas iekaisums. Sākotnēji izdalījumi ir ūdeņaini – tā organisms fiziski mēģina "izskalot" vīrusu no deguna dobuma. Vēlākā fāzē asinsvadi paplašinās, gļotāda pietūkst, un deguns kļūst aizlikts.
-
Tūskas mazināšanai aptiekās pieejami pretiesnu līdzekļi (dekongestanti), kas sašaurina asinsvadus, ātri atbrīvojot elpošanu. Būtiski: šos līdzekļus nedrīkst lietot ilgāk par 5–7 dienām, lai neradītu pieradumu un medikamentozo rinītu!
-
Ikdienas skalošanai un gļotādas mitrināšanai visdrošākie ir izotoniskie vai hipertoniskie jūras ūdens aerosoli.
Līdzekļi pret kakla sāpēm
Vīrusu izraisīts faringīts (rīkles iekaisums) rada sūrstēšanu un sāpes rijot. Atvieglojumu sniedz regulāra kakla skalošana ar siltu (ne karstu!) sālsūdeni - 1 glāzē (250ml) ūdens izšķīdina 1/2-1 tējkaroti sāls. Mērķtiecīgai ārstēšanai izmanto līdzekļus pret kakla sāpēm. Sūkājamās tabletes veicina siekalu izdalīšanos, nodrošinot dabīgu skalošanu un pārklājot iekaisušo gļotādu, savukārt aerosoli (smidzinātāji) nogādā antiseptiskas (dezinficējošas) vielas tieši iekaisuma perēklī.
Kā ārstēt klepu?
Klepus ārstēšana prasa precīzu simptomu atpazīšanu, jo nepareiza līdzekļa izvēle var pasliktināt stāvokli.
-
Sauss, kairinošs klepus: Parasti novērojams slimības sākumā. Tas var rasties no iekaisušas trahejas vai no tā, ka iesnas tek pa aizdegunes sienu, kairinot rīkli. Šeit nepieciešami preparāti, kas mitrina kairināto gļotādu un nomāc klepus refleksu.
-
Mitrs, produktīvs klepus: Rodas vēlāk, kad bronhos uzkrājušās gļotas ar cietušajām šūnām un vīrusiem. Šādu klepu nedrīkst nomākt! Ir jādzer daudz silta šķidruma un jālieto atkrēpošanu veicinoši līdzekļi pret klepu, kas šķidrina krēpas un palīdz tās izvadīt.
Zāles pret temperatūru un drudzi: Kad ir jārīkojas?
Foto: pexels.com/Pexels
Sabiedrībā valda tendence dzert zāles pret temperatūru tiklīdz termometra stabiņš pakāpjas virs 37°C. Farmaceiti brīdina: tā ir kļūda!
Drudzis ir iedarbīgākais organisma ierocis. Augstā temperatūrā (ap 38°C) vīrusu un baktēriju vairošanās spējas krasi samazinās, turklāt siltumā daudz aktīvāk sintezējas interferons – proteīns, kas aizsargā veselās šūnas no vīrusa iekļūšanas. Tāpēc temperatūru līdz 38,5°C nevajadzētu agresīvi mazināt, ja vien pacients neizjūt nepanesamas galvassāpes, sirdsklauves vai spēcīgas muskuļu sāpes. Kad temperatūra pārsniedz šo kritisko slieksni, drīkst lietot paracetamolu vai ibuprofēnu saturošus medikamentus.
Mīti un fakti par saaukstēšanos
Veselības pratība prasa izprast un atspēkot bīstamus mītus, kas apgrūtina atveseļošanos:
-
Mīts: "Jādzer antibakteriālie līdzekļi (antibiotikas), lai ātrāk izveseļotos no saaukstēšanās."
-
Fakts: Antibiotikas cīnās tikai un vienīgi pret baktērijām. Tās neiznīcina vīrusus! Saaukstēšanos 99% gadījumu izraisa vīrusi. Nepamatota antibiotiku lietošana saaukstēšanās gadījumā vēl vairāk sagraus zarnu mikrofloru (imunitātes pamatu) un veicinās antibakteriālo rezistenci – situāciju, kad baktērijas kļūst nejutīgas pret zālēm, radot globālu apdraudējumu.
-
Mīts: "Sausais gaiss ārā ir tas, no kā mēs saslimstam."
-
Fakts: Cilvēks saslimst no saskarsmes ar vīrusu, kuru nodevis kāds cits cilvēks. Aukstums ārā tikai rada fiziskus apstākļus (piemēram, vājina asinsriti gļotādās), kas vīrusam atvieglo iedzīvošanos saimniekorganismā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik ilgi parasti ilgst saaukstēšanās?
Ne velti pastāv teiciens: "Ārstētas iesnas pāriet nedēļas laikā, neārstētas – septiņās dienās." Vidējais nekomplicētas vīrusu infekcijas ilgums ir 7 līdz 10 dienas. Tomēr gļotādu pilnīga atjaunošanās, īpaši atlikušais klepus, var prasīt vēl nedēļu vai divas.
Kad saaukstēšanās gadījumā jāvēršas pie ārsta?
Pie ģimenes ārsta obligāti jāvēršas, ja simptomi nepāriet vai sāk pasliktināties pēc 10 dienām. Tāpat neatliekama palīdzība nepieciešama, ja temperatūra virs 39°C nereaģē uz temperatūru pazeminošiem medikamentiem, parādās elpas trūkums, stipras sāpes krūtīs, strutaini (zaļgani vai asiņaini) izdalījumi vai ilgstošs drudzis.
Vai drīkst kombinēt pretsaaukstēšanās karstos dzērienus ar paracetamola tabletēm?
Kategoriski nē! Lielākā daļa aptiekās pieejamo "karsto dzērienu" pulveru jau satur terapeitisku paracetamola devu (parasti no 500 līdz 1000 mg). To vienlaicīga lietošana ar papildu paracetamola tabletēm var radīt ātru un smagu pārdozēšanas risku, kas var neatgriezeniski bojāt aknas.
Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Par zāļu lietošanu konsultējieties pie ārsta vai farmaceita!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI
